Teorija

Saules sistēmas uzbūve
Svarīgi!
Saules sistēmu veido Saule, astoņas dažāda lieluma lielās planētas un mazāki debess ķermeņi - asteroīdi, komētas un meteoroīdi.
  
 
saules sistema.png
 
Planētas ir ļoti dažādas gan pēc sastāva un apstākļiem uz tām, gan pēc lieluma:
 
lielumi.jpg
 
Saule ir Saules sistēmas lielākais ķermenis un atrodas tās centrā, bet pārējie debess ķermeņi riņķo ap Sauli. Tos orbītās notur Saules gravitācijas spēks. Lielākai daļai planētu apkārt riņķo mazāki debess ķermeņi - pavadoņi.
Saule ir Zemei tuvākā zvaigzne.
Spoža tā ir tāpēc, ka atrodas daudz tuvāk nekā citas zvaigznes. Tomēr attālums līdz Saulei ir liels - aptuveni 150 miljoni kilometri un paiet 8 minūtes, kamēr tās stari sasniedz Zemi. Īstenībā daudzas citas zvaigznes ir karstākas un spožākas par Sauli, tikai tās atrodas ļoti tālu un tāpēc pie debess redzamas kā spoži punkti. Saule ir līdzīga lodei, kuras diametrs ir aptuveni 1,4 miljoni km. Planētu un visu sīko Saules sistēmas ķermeņu kopējā masa ir tikai viena tūkstošā daļa no Saules masas, tādēļ tā ar savu gravitācijas spēku nosaka visu Saules sistēmas ķermeņu kustību. Saule ne tikai izraisa planētu riņķošanu ap sevi, bet arī pati griežas. Viens pilns apgrieziens ilgst apmēram mēnesi.
 
Saule sastāv no karstām gāzēm. Tās centrā ir liels spiediens un augsta temperatūra, tāpēc viena veida gāze pārvēršas citā un izdalās varens siltuma un gaismas daudzums, kas izkļūst uz Saules virsas un izplūst apkārtējā Visuma telpā. Saules virsa nav cieta, bet gan veidota no gāzu mutuļiem, no kuriem nemitīgi izšaujas milzīgas gāzu strūklas - uzliesmojumi. Uz Saules virsas ir novērojami plankumi. Tie ir laukumi, kas ir nedaudz vēsāki nekā pārējā virsa.
Planētas ir lieli kosmiski objekti, kas riņķo ap zvaigzni.
Ap mūsu zvaigzni - Sauli riņķo 8 planētas, kuras pēc uzbūves un fizikālajām īpašībām iedala divās grupās. Pie Zemes grupas planētām pieder Merkurs, Venera, Zeme, Marss. Tās ir nelielas planētas ar cietu virsmu. Pie milzu planētu grupas pieder Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns. Tās ir lielas planētas ar biezu un blīvu atmosfēru. Vēl pavisam nesen cilvēki uzskatīja, ka Saulei apkārt riņķo 9 planētas - nosauktās un Plutons. Tomēr jaunākie atklājumi lika zinātniekiem pieņemt lēmumu, ka Plutons nav uzskatāms par planētu.
 
Pēc ārējā izskata Merkura virsa ir ļoti līdzīga Mēness virsai. To klāj daudz krāteru, augstas kraujas un viens līdzenums - Svelmes jūra. Merkuram nav atmosfēras, tāpēc dienā planētas virsa spēcīgi sakarst, bet naktī stipri atdziest. Lai gan Merkurs ir Saulei tuvākā planēta, uz tā ir visaukstākās naktis Saules sistēmā. Savas ātrās orbitālās kustības dēļ nosaukta ātrā un viltīgā romiešu dieva Merkura vārdā.
 
Venēra ir Zemei tuvākā planēta, kas slēpjas aiz bieziem, baltiem mākoņiem. Sava izskata dēļ planēta nosaukta, no jūras putām piedzimušās, mīlestības dievietes Veneras vārdā. Veneru klāj indīgu gāzu mākoņi, kas ļoti labi atstaro Saules gaismu. Veneras virsa ir ārkārtīgi karsta un mākoņi tik biezi, ka cauri tiem nav saredzama Saule. Uz Venēras ir daudz plašu līdzenumu ar krāteriem, ielejām un kalnu apvidiem. Tur ir arī vulkāni, kas var būt aktīvi.
 
Zeme ir unikāla planēta. Zemi aptver biezs gaisa slānis un 2/3 no virsas klāj ūdens, kas dod iespēju eksistēt dzīvībai. Visuma telpā nav zināma cita, Zemei līdzīga planēta. Mūsu planēta tāda ir vienīgā un, lai arī cilvēkiem tā šķiet milzīga, no kosmiskiem mērogiem tā ir mazs un trausls graudiņš milzīgajā Visumā.
 
Marsu veido sarkanīgi ieži, tāpēc sarkanās krāsas dēļ senie astronomi to nosauca romiešu kara dieva vārdā. Planētas ziemeļu puslodi klāj līdzenumi, bet dienvidu puslodi - kalnu grēdas, sastopami arī meteorītu krāteri. Kādreiz uz Marsa ir darbojušies vulkāni un tecējušas upes. Planētai ir retināta atmosfēra, taču elpošanai tā nav piemērota, reizēm tajā novērojamas putekļu vētras. Marsa polus klāj ledus cepures, kas vasarā kūst un kļūst mazākas, bet ziemā - atkal lielākas.
 
Jupiters sastāv galvenokārt no gāzēm un tikai centrālajā daļā lielā spiediena rezultātā izveidojies šķidrs kodols. Jupiteram nav cietas virsmas.  Ekvatora plaknē no sīkām daļiņām ir izveidojies ļoti plāns un caurspīdīgs gredzens. Iespaidīgo izmēru dēļ tai piešķirts bargā romiešu dievu valdnieka Jupitera vārds.
 
Saturns ir ļoti līdzīgs Jupiteram. Gan planētas atmosfēra, gan dzīles tāpat sastāv galvenokārt no gāzēm. Atmosfēras mākoņu joslas daļēji sedz ledus kristālu dūmaka. Ap Saturnu ir milzīgi gredzeni, kas veidoti no miljoniem sīku iežu un ledus gabaliņiem. Gredzens sastāv no daudziem tūkstošiem atsevišķu gredzenu. Saturns ir pēdējā planēta, kuru pazina senatnē, tāpēc to nosauca romiešu dievu valdnieka tēva vārdā un tas bija laiks, kas visu aprij.

Urāns izceļas ar īpatnēju kustību – pa savu orbītu planēta pārvietojas it kā ripodama uz sāniem. Urānu sedz blīva dūmaka, kas piešķir tam zilganzaļu krāsu un neļauj saskatīt detaļas uz planētas mākoņu virsas. Attālums no Saules ir tik liels, ka tur valda tumsa un sasalums. Planētu apņem deviņi gredzeni, taču tie ir ļoti šauri un grūti saskatāmi no Zemes. Planēta ir nosaukta grieķu dievu ciltstēva, debess valdnieka Urāna vārdā.

Neptūns ir ļoti līdzīgs Urānam. Uz planētas saskatāmas vairākas gaišas un tumšas mākoņu svītras un Lielais Tumšais plankums - atmosfēras virpulis. Zem tā atrodas otrs, mazāks tumšs plankums. Plankumi nedaudz maina formu un novietojumu. Planētai arī ir 4 retināti putekļu gredzeni. Atmosfērā esošās gāzes tam piešķir zilo krāsu, tādēļ tas ir nosaukts romiešu jūras dieva Neptūna vārdā.
 
Asteroīdi ir mazās planētas. Lielākajai mazajai planētai - Cererai diametrs ir 1000 km, bet tipiska asteroīda diametrs ir 5 līdz 10 km. Visvairāk asteroīdu ir starp Marsa un Jupitera orbītām un tie koncentrējušies asteroīdu joslā. Vairāk kā 6 tūkstošiem asteroīdu precīzi noteiktas orbītas un piešķirti nosaukumi.
 
Vairums šo debess ķermeņu ir stūraini klinšu bluķi. Asteroīdiem nav atmosfēras, jo gravitācijas spēks ir pārāk mazs, lai noturētu gāzu atomus. Asteroīdi ir auksti ķermeņi. To temperatūra pat Saules apspīdētajā pusē nepārsniedz -100 grādus.
 
asteroidulauks.jpg
 
Komētas ir "asteszvaigznes", kas tāpat kā citi Saules sistēmas ķermeņi riņķo ap Sauli. Komētu orbītas ir ļoti izstieptas un tās mainās planētu gravitācijas ietekmē. Komētu veido kodols, kas sastāv no irdena ledus ar putekļu un sasalušu gāzu piejaukumiem. Saules tuvumā kodola viela sāk iztvaikot un izveidojas liels gāzes un putekļu apvalks - koma un gara aste.
 
Atsauce:
http://www.astro.lv
http://www.lankaweb.com/news/items/2009/10/24/humans-should-ponder-their-place-in-universe-focus-on-no-self-can-help-resolve-many-problems/
http://startswithabang.com/?p=656
http://www.astro.lv/saul_sist/asterodi1.htm