Ieži ir litosfēras sastāvdaļa, kas sastāv no viena vai vairākiem minerāliem.
Magmatiskie ieži
Magmatiskie ieži veidojas no magmas un iedalās divās galvenajās kategorijās: dziļumieži un vulkāniskie ieži. Dziļumieži veidojas, magmai tuvojoties Zemes virsmai, atdziestot un kristalizējoties. Vulkāniskie ieži veidojas tad, kad magma sasniedz Zemes virsmu kā lava. Dziļumieži kristalizējas lēni, atdziestot gadu tūkstošiem un miljoniem ilgi, toties vulkāniskie ieži atdziest un sacietē dažu dienu vai nedēļu laikā.
Dziļumieži sacietē jeb kristalizējas Zemes dzīlēs, lielākā vai mazākā dziļumā. Kristalizācija notiek tūkstošiem un miljoniem gadu ilgi, un minerālu kristāli izaug vairākus milimetrus līdz vairākus centimetrus lieli. Tie parasti ir labi saskatāmi ar neapbruņotu aci.
Vulkānisko iežu kristalizācija lavai atdziestot norisinās daudz ātrāk un stipri zemākā spiedienā. Atdzišanas laiks mērāms no dažām minūtēm līdz dažiem gadiem. Minerālu kristāli izaug ļoti sīki, ar aci nesaskatāmi, vai arī vispār nesāk veidoties (lava sacietē kā vulkāniskais stikls). No sastingstošā kausējuma izdalās gāzes, kas piešķir iezim pūšļainumu. Iežu pūslīšu tukšumos kristalizējas citi minerāli.
Magmatiskos iežus no metamorfajiem parasti atšķir masīvā, vienmērīgi kristāliskā uzbūve.
Nogulumieži
Nogulumieži veidojas, izgulsnējoties minerālu un dzīvo organismu atlieku nogulumiem. Pēc izgulsnēšanās daļiņas sablīvējas un cementējas. Nogulumieži veidojas uz Zemes virsmas vai tuvu tai.
Ļoti liela un daudzveidīga nogulumiežu grupa ir drupu ieži. Tie veidojušies dažāda rupjuma un izcelsmes minerālu un iežu graudu nogulsnēšanās rezultātā.
Drupu ieži mēdz būt irdeni, vai arī tos veidojošās daļiņas var būt savstarpēji sasaistītas (cementētas).
Latvijā visizplatītākie ir ledāju nogulsnētie mālsmilts un smilšmāls, kuros ir laukakmeņi, dažāda lieluma oļi, grants.
Senākie ieži parasti nav irdeni, bet gan saistīti, sacementēti, piemēram, dolomīts.
Metamorfie ieži
Metamorfie ieži veidojas tad, kad jebkurš iežu veids (tai skaitā arī agrāk izveidojies metamorfais iezis) nokļūst atšķirīgos temperatūras un spiediena apstākļos. Šī temperatūra un spiediens vienmēr ir augstāki nekā pie Zemes virsmas, un tiem jābūt pietiekami augstiem, lai pārvērstu iezī esošos minerālus citos minerālu tipos vai citās to pašu minerālu formās.
Reģionālā metamorfisma ieži ir tikuši ilgstoši pārveidoti, spaidīti un pārkristalizēti, lielā dziļumā – augstā temperatūrā un milzīgā spiedienā. Tie veidojās pirms aptuveni 2 - 3 000 000 000 gadu, līdz pat 15 km dziļumā.
Parastākie metamorfie ieži ir kvarcs, ortoklāzs, andezīns, vizla. Līdzīgā minerālu sastāva un uzbūves dēļ metamorfos iežus var būt grūti atšķirt no magmatiskajiem iežiem. Būtiskākā metamorfo iežu atšķirības pazīme ir to neviendabība – slāniskums vai joslojums.
