Teorija

Ikdienā cilvēki visbiežāk pārvietojas ar kājām pa zemi. Tomēr sens cilvēka sapnis ir lidot kā putnam. Tas ne vien dod iespēju ātrāk nokļūt vajadzīgajā vietā, bet arī rada patīkamas sajūtas, ļauj izpētīt tālāku apkārtni.
 
aladdin_jasmine_carpet.jpg
 
Pasakās lidoja cilvēku radītie teiksmu tēli: raganas pa gaisu traucās uz slotas kāta, burvjiem bija lidojošie paklāji.
 
icarus.jpg
 
Gadu tūkstošus cilvēki ir stāstījuši teiku par Ikaru - puisi, kura tēvs no putna spalvām un vaska salipināja spārnus. Tēvs dēlam teicis, lai lidojot seko cieši viņam, bet Ikars sācis lidot pretī Saulei. Tās karstie stari izkausējuši vasku, spārni izjukuši, un Ikars gājis bojā....
 
Cilvēki vēroja dzīvniekus, kas prata lidot. Viņi būvēja lielus koka spārnus, bet rokas tos nespēja pakustināt. Mazāki un vieglāki spārni nespēja cilvēku pacelt debesīs. Tā kā vēcināmie spārni nespēja cilvēkus pacelt debesīs, viņi sāka domāt, kā uzbūvēt citādu lidaparātu.
 
dragon1.jpg
 
Pirmais aparāts, kas pacēla cilvēku gaisā, bija gaisa pūķis. Senos aprakstos ir ziņas, ka jau 1. gadsimtā pirms mūsu ēras ķīniešu izgudrotājs Van Dans ir bijis tik drosmīgs, ka ar paštaisītu pūķi pacēlās gaisā. Pūķis bijis piesiets pie zemē iedzīta mieta, un atpakaļ to novilka ar virvi. Pūķiem līdzīgi ir mūsdienu deltaplāni.
 
davinci1.jpg   davinci2.jpg
 
Pāriet no sapņiem par lidošanu uz reāla lidaparāta radīšanu 15. gadsimtā mēģināja arī Leonardo da Vinči (mūsu dienās pēc viņa rasējumiem pagatavotie lidaparāti lidoja, kaut arī ar grūtībām). Taču, gan viņš, gan citi izgudrotāji no tālās senatnes cerības lika uz putnu lidošanas imitēšanu, un tas nebija veiksmīgi.
 
Air-Balloon-122.jpg
 
18. gadsimtā Francijā radās doma, ka ar karstu gaisu pildīts balons varētu pacelties uz augšu un lidot, kurp vējš to pūtīs. 1783. gada jūnijā ar papīru aplīmētu plāna auduma balonu piepildīja ar karstu gaisu. Līdzko palaida vaļā virves, balons pacēlās gaisā, bet drīz vien nolaidās atpakaļ uz zemes. Balona būvētāji brāļi Mongolfjē tā paša gada septembrī pie balona piestiprināja būri, kurā iecēla pirmos pasažierus - gaili, pīli un aunu. Lidojums laimīgi beidzās pēc 10 minūtēm.
 
Beidzot bija pienācis laiks lidot arī cilvēkiem - divi drosmīgi franči 1783. gada 21. novembrī iekāpa gaisa balona apakšdaļā izvietotā balkonā. Balons pēc 20 minūtēm veiksmīgi nosēdās klajā laukā deviņus kilometrus no pacelšanās vietas. Tajā laikā tā bija sensācija - cilvēks balona grozā pacēlies gaisā! Mūsu dienās gaisa baloni ir populāri, tiek rīkotas gan sacensības, gan festivāli, gan izklaides lidojumi.
 
dirizablis1.jpg
 
Gaisa baloni viegli cēlās augšup, taču lidoja turp, kur tos nesa vējš. Kā piespiest balonu lidot pret vēju? 1852. gadā cilvēki Francijas debesīs ieraudzīja vēl nezināmu lidoni - garenu gaisa balonu, kuram aizmugurē griezās spārni. Propelleri grieza pie balona piestiprināts tvaika dzinējs. Bija radīts dirižablis, ar kuru varēja lidot vēlamajā virzienā ar ātrumu līdz 130 kilometriem stundā. Tas varēja pārvadāt arī kravas. Tomēr šiem lidoņiem bija arī liels trūkums. Milzīgos balonus parasti piepildīja ar visvieglāko gāzi - ūdeņradi. Tas nereti aizdegās, un visi, kas piedalījās lidojumā, tad gāja bojā. Tāpēc dirižabļu popularitāte strauji mazinājās.
 
1903-flight-wright-640x450.bmp
 
Oficiālā aviācijas vēsture savu atskaiti sāk no 1903. gada 17. decembra. Šajā dienā, netālu no Kitihokas miesta Ziemeļkarolīnā notika pirmie sekmīgie brāļu Raitu aeroplāna Flyer ("Lidonis") lidojumi. Viņu lidaparāts bija būvēts no koka, audekla un stieples ar pievienotu ļoti vieglu motoru. Tas pacēlās gaisā un 12 sekundēs nolidoja 260 metrus. Tā bija pirmā lidmašīna, kuras lidojumu varēja vadīt. Ar to brīdi sākās lidmašīnu ēra.
 
Lockheed-SR-71-Blackbird-1-JLTBWRPU36-1024x768.jpg
 
1913. gadā lidmašīnas jau spēja lidot ar ātrumu 204 km/h, bet drīz arī tas cilvēkam šķita par lēnu. Pirmās reaktīvās lidmašīnas uzbūvēja Vācijā 1939. gadā, to ātrums bija 1000 km/h. Reaktīvo lidmašīnu ēra turpinās arī tagad. Jaunākās paaudzes reaktīvajām un virsskaņas (tādas, kas lido ātrāk par skaņu) lidmašīnām nav propellera, ir nosmailināta korpusa forma, lai vieglāk pārvarētu gaisa pretestību.
 
satellites_Sputnik_1_1__Kukanotas.jpg
 
Tomēr lidmašīnas nav augstākais lidošanas ēras sasniegums. 1957. gada 4. oktobrī Padomju Savienība ievadīja Zemes orbītā pirmo mākslīgo pavadoni Sputņik 1. Lai tas pārvarētu Zemes pievilkšanas spēku, tam bija jālido ar pirmo kosmisko ātrumu - gandrīz astoņi kilometri sekundē. Pašlaik ap Zemi riņķo daudzi mākslīgie pavadoņi, kas pēta Zemi un citus Visuma objektus, novēro laikapstākļus, nodrošina telefona sakarus un televīzijas signālu raidīšanu.
  
kosmosa kugis.jpg
 
Pirmos Zemes pavadoņus nomainīja kosmiskie lidaparāti, kas spēja atgriezties uz Zemes. Šobrīd kosmosā jau ir pabijuši ne vien īpaši apmācīti kosmonauti, bet arī pirmie kosmosa tūristi. Cilvēki plāno radīt kosmiskās stacijas uz Mēness un ar kosmiskajiem kuģiem sasniegt citas planētas.
 
Atsauce:
Gaigale D. u.c. Dabaszinības 5. klasei. - Rīga, RaKa, 2006. 31-35.lpp.
Lidojošais paklājs: http://www.cartoondollemporium.com/aladdin_jasmine_carpet.html
Ikars: http://thepomegranateblog.wordpress.com/2008/11/18/icarus/
Gaisa pūķis: http://www.thompsontrio.com/kites.htm
Leonardo da Vinči skices: http://edu-net.nl/_scripts/subindex.asp?dir=%5CKunst/Schilderijen
http://www.davincibio.org/flyingmachine.jsp
Gaisa balons: http://chestofbooks.com/crafts/mechanics/Engineer-Mechanic-Encyclopedia-Vol1/Air-Balloon-Continued.html
Dirižablis: http://weblogs.dailypress.com/news/local/military/blog/2009/05/
Pirmā lidmašīna: http://www.wright-house.com/wright-brothers/wrights/wright-flyer.html
Moderna lidmašīna: http://www.wallpaperpimper.com/wallpaper/download-wallpaper-Lockheed_SR_71_Blackbird-size-1024x768-id-123142.htm
Zemes mākslīgais pavadonis: http://www.celestiamotherlode.net/catalog/satellites.php
Kosmosa kuģis: http://lv.wikipedia.org/wiki/Sojuz-FG