Teorija

Ko pēta dabaszinātnieki?
Cilvēki visos laikos ir vēlējušies izzināt pasauli. Kā aug koki? Kāpēc debesis ir zilas? Kā var prognozēt laikapstākļus? Dabaszinātniekus interesē šie un vēl daudzi citi jautājumi. Uz dažiem jautājumiem atbildes jau ir atrastas, bet ļoti daudzus vēl jāpēta.
 
Mēs ikdienā izmantojam dažādus zinātnieku atklājumus: lai ārstētu slimības, padarītu vieglāku mājas soli, drošāku un ātrāku ceļošanu un daudzus citus.
 
Kā strādā zinātnieki?
Pirms sākt pētījumus, zinātnieki sev uzdod daudzus jautājumus. Piemēram:
  • Kas mani interesē?
  • Ko es nezinu?
  • Ko es varētu izpētīt?
  • Kā es to darīšu?
 
Kad viss ir izplānots, zinātnieki sāk pētījumu - lasa grāmatas, meklē informāciju internetā, novēro, mēra, eksperimentē. Visu izpētīto zinātnieki pieraksta.
Svarīgi!
Atceries! Visos pētījumos svarīgi ievērot drošības noteikumus!
 
Kā veikt pētījumu?
 
  1. Jāizvēlas pētījuma tematu. Piemēram, dzīvnieku pēdas, koku izmaiņas rudenī, elektrības, ūdens vai papīra taupīšana un tamlīdzīgi.
  2. Jāizvirza pieņēmums jeb hipotēze. Piemēram, dzīvnieku pēdas labāk redzamas slapjās smiltīs, visi koki rudenī maina lapu krāsu.
  3. Jāizplāno pētījumu: kur un kā to iespējams veikt, kad to varēs izdarīt, kādi materiāli nepieciešami, kādi drošības noteikumi jāievēro, kā par savu pētījumu pastāstīt citiem?
  4. Jāveic pētījumu un jāpieraksta, kas novērots, mērījumu rezultātus. Lai pieraksti būtu pārskatāmi un ērti lietojami, var veidot tabulas, diagrammas un zīmējumus.
  5. Jāanalizē pētījuma rezultātus: kas notika, kāpēc?
  6. Jāizdara secinājumus.
  7. Jāparāda sava pētījuma rezultātus citiem. Lai to izdarītu, var prezentēt savu pētījumu skolasbiedriem, publicēt rezultātus zinātniskā žurnālā vai pat uzrakstīt par to grāmatu.
 
Dabaszinātņu nozares
Dabā ir tik daudz ko pētīt, ka viens cilvēks to nevar aptvert. Tāpēc dabaszinātnēs ir iedalītas daudzas nozares.
 
Biologi pēta dzīvo dabu - augus, dzīvniekus, mikroorganismus un sēnes, to uzbūvi, augšanu un attīstību, elpošanu, barošanos, kustības.

Ķīmiķi pēta vielas un to pārvērtības. Tā viņi izpēta vielas, kas dabā jau eksistē un rada jaunas vielas.
 
Ģeogrāfi pētī augsni, iežus, dabas ainavas, dabas parādības, klimatu, iedzīvotājus un ražošanu.

Fiziķi pēta ķermeņu kustību, dažādus spēkus (elektrību, magnētus), skaņu un gaismu.
Astronomi pēta Visumu, debess ķermeņus (zvaigznes, planētas, komētas), to kustību un attīstību.