Teorija

Pēc stipra lietus ūdens straumē aizplūst pa izkaltušo zemes virsu, nespēdams iesūkties. Pēc kāda laika tas tomēr ir pazudis - iesūcies zemes plaisās un starp iežu daļiņām.
Visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes dzīlēs - iežu porās, plaisās un tukšumos, veido pazemes ūdeņus.
Lielākā daļa pazemes ūdeņu atrodas tuvu Zemes virsai, tomēr tie var atrasties pat 14 kilometru dziļumā. Pazemes ūdeņu krājumi ir 66 reizes lielāki nekā kopējais saldūdens daudzums virszemes upēs un ezeros.
Kā veidojas pazemes ūdeņi?
Daži ieži, piemēram, smiltis laiž ūdeni cauri ļoti viegli. Citi ieži, piemēram, māls un kaļķakmens, ūdeni aiztur. Lietus ūdens sūcas zemē cauri iežiem, kuri ūdeni nespēj aizturēt, un uzkrājas virs iežiem, kas to gandrīz nelaiž cauri. Šo iežu slāni sauc par aizturslāni.
 
udens_005.jpg
 
Lai pārbaudītu, kurš no iežiem laiž cauri ūdeni un kurš nē, var veikt vienkāršu eksperimentu. Sagatavo divus traukus ar piltuvēm Var izmantot arī divas plastmasas pudeles, kā parādīts attēlā. Vienā ieber nelielu slāni māla, otrā - tikpat daudz grants. Tad vienlaicīgi jālej abās vienādu daudzumu ūdens un jāvēro, kuram iezim ūdens labāk tek cauri.
 
Šādā eksperimentā var pārliecināties, ka mālam ūdens cauri gandrīz netek, bet cauri grantij tas tek diezgan ātri. Grantī attālumi starp atsevišķiem iežu graudiņiem ir lielāki, mālā daļiņas cieši piekļaujas cita citai. Tāpēc ūdens netiek cauri mālam un aizkavējas virs tā. Dabā māla slānis veido ūdens aizturslāni, virs kura sakrājas pazemes ūdeņi.
 
udens_006.jpg
 
Atsauce:
Vilks, Gribuste, Vilciņa. Dabaszinības 4. klasei. - Lielvārds, 2005. - 73.-75.lpp.