Teorija

Globuss dod vispārēju priekšstatu par Zemes formu, kontinentiem un okeāniem. Tas ir samazināts Zemes lodveida modelis. Uz tā nevar uzzīmēt kādu Zemes rajonu tā, lai būtu redzamas sīkas detaļas. Lai viens milimetrs uz globusa atbilstu vienam kilometram dabā, vajadzētu izgatavot gandrīz 13 metru liels globuss.
 
Uz globusa ir īpašu iedomātu līniju tīkls. Tas ir kartes tīkliņš, kas palīdz atrast kādu konkrētu vietu. Kartes tīkliņu veido paralēles un meridiāni. Paralēles ir vilktas austrumu-rietumu virzienā, paralēli ekvatoram. Ekvators sadala zemeslodi ziemeļu un dienvidu puslodēs. Meridiāni savieno Ziemeļpolu un Dienvidpolu.
 
globuss.jpg
 
Zemes virsas izliekto formu  uz plakanas kartes nevar attēlot bez sagrozījumiem. Pamēģini ietīt globusu papīra lapā un paskaties, kas no tā iznāk! Jau sen zinātnieki pūlas atrisināt šo uzdevumu. Tomēr līdz šim vēl nav atrasta metode, kā uz pasaules kartes precīzi attēlot visu, kas ir dabā.
 
Tomēr karti ir ērtāk lietot nekā globusu. Uz tās var redzēt daudz vairāk sīku detaļu. Veidojot konkrētu Zemes apgabalu kartes, vieglāk noteikt attālumus un virzienu. Kartes ir daudz mazākas par globusu, tās ir ērtāk paņemt līdzi. Mūsdienās cilvēki lieto elektroniskās kartes datoru monitoros un GPS ierīcēs.
Ko var uzzināt no kartes?
Kartē var uzzināt par kādas vietas reljefu, attālumiem, apdzīvoto vietu lielumu, izvietojumu un daudz ko citu. Lai varētu orientēties šajā krāsu un skaitļu jūklī, lieto kartes leģendu, kur parādīti visi kartē lietotie apzīmējumi.
Meridiāni un paralēles karti sadala taisnstūros kartes augšmalā taisnstūri ir apzīmēti ar cipariem, bet sānos - ar burtiem. Šie cipari un burti atvieglo vajadzīgās vietas atrašanu līdzīgi, kā spēlē "Kuģu šaušana".
Piemērs:
Piemēram, sameklē Liepāju taisnstūrī b-2!
karte005.jpg
 
Atsauce:
Birkenbauma D., Gaigale D., Kalniņa D., Siliņš M. Dabaszinības 4. klasei. - Rīga, RaKa, 2006. - 28.-29.lpp.
http://www.prezentreklama.lv/lv/veikals/pludmalei/globuss