Teorija

Zemeslodi veido trīs slāņi: Zemes garoza, mantija un Zemes kodols.
 
zemeuzb.jpg
 
Zemes garoza ir Zemeslodes cieto iežu virsējā kārta.
Tās biezums dažādās Zemeslodes vietās ir atšķirīgs. Zem okeāniem zemes garoza ir 5-15 km bieza, bet kontinentus veido apmēram  30 km biezs garozas slānis.
 
Zemes garoza sastāv no vairākām klinšainu iežu kārtām. Virsējās kārtas nemitīgi spiež Zemes garozas apakšējie slāņi. Reizēm šis spiediens ir tik spēcīgs, ka klinšu slāņi sakustas. Kad slāņi grūžas virsū cits citam, veidojas kalni, okeāni,  zemūdens klintis. Šad tad pat rodas jaunas salas. Vislielākā šāda veida sala ir Islande. Dažkārt Zemes garozas slāņu kustēšanās rada spējus grūdienus, ko mēs saucam par zemestrīcēm.
Mantija ir biezākais no Zemes slāņiem. Tā atrodas starp Zemes garozu un Zemes kodolu.
Mantijas virsējais slānis  ir ciets. Kopā ar Zemes garozu tas veido cieto iežu apvalku. Tā biezums ir no 50 km okeānos līdz 200 un vairāk km kontinentos.
 
Zem mantijas virsējā slāņa ir vidējais slānis. Tā temperatūra pārsniedz +1000 grādus pēc Celsija. Šis slānis ir šķidrs, jo ieži tajā ir izkusuši. No šī slāņa veidojas vulkānu izvirdumu masa - magma. 
Mantijas apakšējais slānis ir cietā stāvoklī.
Zemes kodols ir Zemes centrālā daļa. Tas atrodas zemeslodes vidū.
Zem  mantijas atrodas Zemes kodols. Tam ir divi slāņi. Ārējais slānis ir apmēram 2 200 km biezs un šķidrs. Iekšējais Zemes kodola rādiuss ir apmēram 2500 km liels. Tas ir ciets, jo uz to spiež visi Zemes slāņi. Tur ir ļoti augsta temperatūra - līdz 6 000 grādu pēc Celsija.
 
Atsauce:
http://www.liis.lv/astron/IE_version/AstroAz/Saulsist/zemesgrplan.htm