Teorija

Atmosfēra ir Zemes gāzveida apvalks. To veido gaiss, ūdens tvaiki, sīkas putekļu daļiņas, augu putekšņi un mikroorganismi.
 
Gaisu veido gāzu maisījums. Visvairāk gaisā ir gāze slāpeklis - vairāk kā trīs ceturtdaļas. Apmēram viena piektdaļu gaisa sastāvā aizņem gāze skābeklis. To dzīvie organismi izmanto elpošanai. Nelielā daudzumā gaisā ir arī citas gāzes. Nozīmīgākā no tām ir ogļskābā gāze. Augi un dzīvnieki izelpo ogļskābo gāzi, bet augi to izmanto fotosintēzei.
 
gaisa_sastavs.png
 
Atmosfēras slāņi
Atmosfēra apņem zemeslodi kā biezs neredzams apvalks. Gaisa sastāvs, temperatūra un spiediens dažādā augstumā ir atšķirīgi, tāpēc zinātnieki atmosfēru iedala vairākos slāņos.
 
AtmosferaSlani.png
 
Eksosfēra atrodas augstumā no 500 km līdz 10 000 km. Sastāv no gāzu daļiņām, kas brīvi pārvietojas, atstājot Zemes pievilkšanas robežas.
 
Termosfēra ir atmosfēras slānis no 80-85 līdz 640 un vairāk kilometru augstumam. Temperatūra līdz ar augstumu palielinās. Maksimālā temperatūra te var sasniegt 2000 °C, bet gaisa spiediens ir ļoti mazs.
 
Mezosfēra ir atmosfēras slānis no aptuveni 50 līdz 80-85 km augstumam. Šeit temperatūra līdz ar augstumu samazinās.
 
Stratosfērā gandrīz nemaz nav ūdens tvaiku. Temperatūra, ceļoties augšup, pakāpeniski paaugstinās. Stratosfērā ir ozona slānis, kas aizsargā Zemi no Saules ultravioletā starojuma.
 
Zemes virsai tuvāko slāni sauc par troposfēru. Tās augstums ir 7 - 14 km no Zemes virsas. Troposfērā pārvietojas gaisa masas, veidojas vējš, mākoņi, migla un nokrišņi, jo šajā slānī atrodas visi ūdens tvaiki. Jo augstāk troposfēras slānī paceļas, jo aukstāks kļūst.
  
Atsauce:
Gaigale u.c. Dabaszinības. 5. klase. - Rīga, RaKa, 2006. - 55-57.lpp.
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/a/a2/AtmosferaSlani.png