Teorija

Debesīs mēs varam redzēt ļoti daudz zvaigžņu. Tuvākā zvaigzne ir Saule. Tomēr tā ir ļoti tālu. Ar lidmašīnu līdz tai būtu jālido apmēram 20 gadus. Otra Zemei tuvākā zvaigzne Centaura Alfa atrodas tik tālu, ka līdz tai būtu jālido tūkstošiem gadu. 
 
Kosmosā ir gan Saulei līdzīgas, gan arī pavisam atšķirīgas zvaigznes. Tās atšķiras gan pēc spožuma, gan pēc krāsas. Ir gaiši zilas, baltas, oranžas, sarkanas zvaigznes. Pētot tās ar teleskopiem, tika noskaidrots, ka atšķirības ir vēl lielākas. Zvaigznes var būt ļoti dažāda lieluma.
 
pundurzvaigznes.jpg_s_ar_gigantu_zv.jpg
Ir zvaigznes, kuras ir mazākas par Sauli.
Ir zvaigznes, kuras ir daudz lielākas par Sauli.
 
Debesīs visas zvaigznes izskatās līdzīga lieluma, atšķiras to spožums. Tas atkarīgs no tā, cik tālu ir zvaigzne. Jo zvaigzne ir mums tuvāk, jo tā šķiet spožāka.
 
Kāpēc spīd debess ķermeņi?
Visām zvaigznēm kopīgs ir tas, ka tās izstaro siltumu un gaismu. Siltumu mēs sajūtam tikai no Saules, jo tā ir mums vistuvāk.
Planētas un Zemes pavadonis Mēness nespīd. Tie saņem Saules gaismu un to atstaro. Ja Saule atrodas Zemes otrā pusē, spožums izzūd.
 
saule_spid.jpg
   meness_pulkstenis.jpg
Fotogrāfijā var redzēt kā Saules gaismu atstaro dēļu grīda, ūdens un mākoņi. Ja mēs ar kosmosa kuģi paceltos virs Zemes kosmosā, Zemi redzētu kā spožu lodi.
 
Fotogrāfijā redzams Mēness. Tas neizskatās apaļš, jo starp Mēnesi un Sauli ir Zeme. Tur, kur ir Zemes ēna, Mēness nespīd, jo nav Saules gaismas, ko atstarot.
 
  
Atsauce:
http://www.astro.lv
http://dzedajs.blogspot.com/2011_05_01_archive.html
http://vienkarshi.blogspot.com/2011/11/ja-nu-kadam-noder-meness-fazes.html