Teorija

Ja skatās no kosmosa, zemeslode ap poliem ir balta, bet ap ekvatoru - zaļa. Kāpēc tā? Aplūko attēlu! Tā kā Zeme ir apaļa, Saules stari to apspīd dažādi.
 
Uz ekvatora Saules stari nonāk taisni. Tāpēc ekvators saņem ļoti daudz Saules siltuma. Tur visu gadu ir ļoti silts. Uz poliem Saules stari spīd ļoti slīpi. Tāpēc poli saņem maz siltuma. Tur visu gadu ir ļoti auksti. Zeme starp ekvatoru un poliem saņem vidēju Saules siltuma daudzumu. Šajās vietās ir siltas vasaras un vēsas ziemas.
 
saulesgaisma004.jpg
 
Zemes platības, kuras saņem dažādu siltuma daudzumu, sauc par siltuma joslām. Galvenās siltuma joslas ir:
  • karstā josla ap ekvatoru
  • mērenā josla starp ekvatoru un poliem
  • aukstā josla ap poliem.
Attēlā  var redzēt, ka siltuma joslas nav visur vienādi biezas. Siltuma joslu izvietojumu ietekmē ne vien Saules siltums, bet arī ūdens daudzums un valdošie vēji.
 
joslas.jpg
 
Latvija atrodas mērenajā siltuma joslā, tāpēc pie mums ir četri gadalaiki: diezgan silta vasara, mitrs rudens,  ziema ar aukstumu un atkušņiem un pavasaris.
 
Apskaties video par to,  kas raksturīgs katrai siltuma joslai!
 
 
Nākamajā video vari izpētīt, kā Zemes un Saules novietojums ietekmē siltuma joslu veidošanos. Video ir angļu valodā. Ja nepieciešams, palūdz, lai kāds tev iztulko video saturu. 
 

 
Atsauce:
http://farm6.staticflickr.com/5175/5486111890_d7dd1770de_o.jpg
Dace Gaigale u.c. Dabaszinības 5. klasei. - Rīga, RaKa, 2006. 64.lpp.