Mūsu planēta Zeme nepārtraukti riņķo ap Sauli. Vienu pilnu reizi ap Sauli Zeme apriņķo 365 dienās. To sauc par gadu.
Gads ir laiks, kādā Zeme vienu reizi apriņķo ap Sauli. Gads tiek iedalīts 12 mēnešos.
Dienu skaits mēnešos ir atšķirīgs.
Ziemas mēneši
- Janvāris - 31 diena
- Februāris - 28 vai 29 dienas
Pavasara mēneši
- Marts - 31 diena
- Aprīlis - 30 dienas
- Maijs - 31 diena
Vasaras mēneši
- Jūnijs - 30 dienas
- Jūlijs - 31 diena
- Augusts - 31 diena
Rudens mēneši
- Septembris - 30 dienas
- Oktobris - 31 diena
- Novembris - 30 dienas
Ziemas mēnesis
- Decembris - 31 diena
Svarīgi!
Dienu skaitu pa mēnešiem visvieglāk atcerēties šādi:
- Gandrīz visos mēnešos ir 31 diena
- Februārī ir 28 dienas (vai 29 dienas garajā gadā)
- Dažos mēnešos ir 30 dienas. Šos mēnešus var iegaumēt, iemācoties rindiņu: AP-JŪN-SE-NO (aprīlis, jūnijs, septembris, novembris).
Kalendārs
Lai vieglāk varētu izsekot dažādiem notikumiem, cilvēki ir izveidojuši kalendāru.
Kalendārā ir uzrakstīti visi mēnešu nosaukumi. Zem katra mēneša nosaukuma uzrakstīti dienu numuri šajā mēnesī - datumi. Dienas katrā mēnesī ir sakārtotas grupās pa septiņām. Septiņas dienas ir viena nedēļa. Gadā ir apmēram 52 nedēļas. Aplūko kalendāru - zem katras nedēļas ir norādīts tās kārtas numurs. Ar citu krāsu ir izceltas brīvdienas un svētku dienas.