Lai rastu atbildi uz jautājumu „Cik silts vai auksts ir ārā?”, mēs parasti ielūkojamies termometrā aiz loga. Temperatūras mērīšanai tiek izmantoti dažādi termometri:
 |  |  |
Svarīgi!
Latvijā temperatūras mērvienība ir Celsija grādi, kurus apzīmē ar . Pēc Celsija skalas 0 ūdens sasalst, bet +100 iztvaiko. Temperatūras rādījumus, kas ir augstāki par 0 , apzīmē ar + zīmi. Piemēram, +10 , + 25 . Jo lielāks ir skaitlis, jo ir siltāks. Temperatūras rādījumus zem 0 apzīmē ar - zīmi. Piemēram, -10 , -25 . Jo lielāks ir skaitlis pie - zīmes, jo ir aukstāks.
Ir valstis, kurās temperatūru mēra Fārenheita grādos (), tāpēc dažreiz uz termometriem tiek norādītas abas skalas.
Vai termometra rādījumi mājās saskan ar meteorologu gaisa temperatūras mērījumu rezultātiem?
Meteorologi pasaulē visa veida, arī gaisa temperatūras, novērojumus veic pēc vienota standarta. Gaisa temperatūras mērījumi tiek veikti atklātā vietā, lai termometra tuvumā nebūtu nekādu siltuma vai aukstuma avotu, un termometra rādījumus iespaidotu tikai gaisa temperatūras izmaiņas. Gaisa temperatūras mērījumiem paredzētais termometrs tiek „noslēpts” no tiešajiem saules stariem un nokrišņiem, ievietojot to speciālā aizsargbūdiņā. Termometru tomēr appūš vējš – to nodrošina aizsargbūdiņas žalūziju sienas un atveres. Gaisa temperatūras mērījumi tiek veikti 1,5 – 2 metru augstumā virs zemes virsmas.
Laikapstākļu noteikšana pēc gaisa temperatūras
Kāpēc mums ir jāzina gaisa temperatūra? Zinot gaisa temperatūru, var prognozēt laikapstākļus:
Temperatūra | Laikapstākļi | Nokrišņi |
Virs 0 | Jo augstāka temperatūra (lielāks skaitlis ar + zīmi), jo siltāks laiks. | Lietus, krusa |
Ap 0 | Mēreni silts. | Slapjš sniegs, lietus |
Zem 0 | Jo zemāka temperatūra (lielāks skaitlis ar - zīmi), jo aukstāks laiks. | Sniegs, sarma |
Ja gaisa temperatūra strauji mainās, mainīsies arī laikapstākļi. Jo straujāk temperatūra mainās, jo straujākas būs izmaiņas arī citos laikapstākļos. Laikā, kad strauji mainās gaisa temperatūra, parasti arī ir spēcīgāks vējš.