Jau noskaidrojām, ka dabā ir ļoti daudz ūdens - ūdenstilpēs, kalnu ledājos, gaisā.
Dabā ūdens sastopams trīs veidos: cietā (ledus, sniegs), šķidrā (ūdens) un gāzveida (migla, mākoņi). Tie ir ūdens agregātstāvokļi.
Ūdens pārvēršas cietā agregātstāvoklī, ja vides temperatūra ir zemāka par .
Rudens beigās, kad naktis kļūst aukstas, no rītiem peļķes pārklājas ar plānu ledus kārtiņu. Dienā kļūst siltāks un ledus izkūst.
Svarīgi!
Atceries! Jo ūdenstilpne dziļāka, jo tā lēnāk aizsalst.
Sākoties ziemai, laiks paliek arvien aukstāks. Ar ledu sāk pārklāties arī dziļākas ūdenstilpnes - dīķi, ezeri, upes, arī jūra.
Svarīgi!
Staigāt pa ledu ir bīstami! Ja ledus nav pietiekami biezs, tas var lūzt.
Ziemā, kad temperatūrā pārsvarā ir un zemāka, gandrīz viss redzamais ūdens pārvēršas cietā agregātstāvoklī - visapkārt ir ledus, sniegs un sarma.
Arī mājās var novērot, kā ūdens pāriet cietā agregātstāvoklī - ledū. Piemēram, ledusskapja saldētavā var ielikt trauciņus ar ūdeni. Pēc kāda laika ūdens būs sasalis.
Ledus pārvēršas šķidrā agregātstāvoklī (ūdenī), ja vides temperatūra ir augstāka par .
Atkusnī, kad dienas siltas, bet naktis vēsas, var vērot, kā kūst sniegs un ledus. Vietās, kur kūstošais sniegs veido lielas lāses, tās sasalst un veidojas lāstekas.
Izņem ledus gabaliņu no saldētavas un noliec to uz jebkādas virsmas istabā! Redzēsi, kā tas sāk kust - ledus pāriet šķidrā agregātstāvoklī (ūdenī).
Ūdens un ledus pārvēršas gāzveida agregātstāvoklī (tvaikā).
Ūdens no zemes, augiem un ūdenskrātuvēm visu laiku iztvaiko. Tas sakrājas mākoņos.
Dažreiz, kad saskaras vēsāks un siltāks gaiss (piemēram, vasaras rītos), veidojas migla.
Kad izkaram žāvēties slapju veļu, pēc laika tā kļūst sausa, jo ūdens iztvaiko. Veļa ātrāk žūst siltā un vējainā laikā, bet ar laiku izžūst pat ziemas salā izkārta sasalusi veļa.
Vislabāk ūdens pārvēršanos tvaikā var novērot, kas ūdeni karsē. Tad, kad ūdens kļūst \(10\) karsts, tas burbuļo, jo tvaiks izdalās ļoti strauji.