Dabā ir ļoti daudz ūdens. Mēs to redzam okeānos, jūrās, upēs, ezeros, peļķēs, akās, tas tek no krāna virtuvē un vannasistabā.
Vietās, kur gaisa temperatūra ir zemāka par 0 , ūdens sastopams sniega un ledus veidā.
Ūdens ir arī gaisā, daļu no tā mēs redzam mākoņu vai miglas veidā.
Ūdens ir arī zem zemes. Dažās vietās šis ūdens izplūst virs zemes - veidojas avoti.
Ūdens nonāk uz Zemes nokrišņu veidā. Nokrišņi veidojas, kad ūdens tvaiks sabiezē un nonāk uz zemes. Ir vairāki nokrišņu veidi.
Ja gaisa temperatūra ir virs 0 , biežākais nokrišņu veids ir lietus. Lietus sastāv no atsevišķiem pilieniem. Tas var būt gan smidzinošs, gan spēcīgs. Visspēcīgākās lietusgāzes parasti ir negaisa laikā.
Ziemā, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 0 , biežākais nokrišņu veids ir sniegs. Tas veidojas no ūdens pilieniem, zemā gaisa temperatūrā veidojot simetriskas, starainas zvaigznīšu formas.
Krusa parasti ir novērojami vasarā kopā ar lietu. Krusa veidojas mākoņu iekšpusē, kurā ir ļoti auksti un daudz ūdens pilienu. Pilieni mākonī sasalst ledus kristālos. Krusa parasti krīt 5-10 minūtes.
Sarma ir nelielu ledus gabaliņu nosēdums uz zemes un dažādām virsmām (koku zariem, vadiem). Tā pārsvarā veidojas ļoti aukstā miglainā laikā.