Teorija

Sievietes un vīrieša orgānus, kuri piedalās vairošanās nodrošināšanā vai veido dzimumšūnas, sauc par dzimumorgāniem.
maledxv.jpg
 
Vīrieša ārējie dzimumorgāni ir dzimumloceklis un sēklinieku maisiņš. Dzimumloceklis ir klāts ar plānu ādu, kas pie kakliņa veido ādas kroku - priekšādu. Priekšāda daļēji sedz dzimumlocekļa galviņu. Dzimumlocekļa lielums ir mainīgs, jo tajā atrodas daudz asinsvadu, kas erekcijas (dzimumuzbudinājuma) laikā strauji pieplūst ar asinīm un dzimumloceklis palielinās. Cauri dzimumloceklim stiepjas urīnizvadkanāls, caur kuru tiek izvadīts urīns un dzimumakta laikā tiek izvadīta sperma.
 
Vīrieša iekšējie dzimumorgāni ir sēklinieki, sēklinieku piedēkļi, sēklvadi, sēklas pūslīši, priekšdziedzeris jeb prostata, urīnizvadkanāls.
 
Sēkliniekos attīstās spermatozoīdi un vīrišķie dzimumhormoni., kas nosaka vīrišķo dzimumpazīmju, piemēram, apmatojuma, veidošanos. No sēkliniekiem spermatozoīdi caur sēklinieka piedēkļiem nonāk sēklvados. Sēklvadi ir apmēram 50 cm gari orgāni, kuros veidojas sperma jeb spermatozoīdus saturošs šķidrums. Spermas šķidrumu veido gan sēklas pūslīšu un priekšdziedzera, gan vēl citu dziedzeru izdalītie sekrēti.
 
 
Priekšdziedzeris atrodas zem urīnpūšļa. Priekšdziedzerī rodas sekrēts, kurš piešķir spermatozoīdiem kustīgumu.
 
 
Jauniešiem dzimumnobriešanas laikā, visbiežāk naktī, miegā, notiek no gribas neatkarīga sēklas noplūšana, ko sauc par pollūciju. 
 
Atsauce:
Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei./ Maruta Kusiņa. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. - 200 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 153. - 154.lpp
Attēls no http://faculty.ccp.edu/faculty/wberman/bio110/reproductive.html