Ar redzes palīdzību cilvēks iegūst līdz 80% informācijas par apkārtējo vidi. Redzes process ir saistīts ar vairāku acs daļu, nervu un smadzeņu vienotu darbību, tāpēc redzes sistēmā var izdalīt trīs sastāvdaļas, kuras nodrošina redzes uztveri; acs ābols, redzes nervs un ar redzes nervu saistītie galvas smadzeņu garozas lauki.
Cilvēka acs ābols ir lodveida orgāns, tā diametrs vidēji ir 2,5 cm.
No ārpuses aci aizsedz un aizsargā augšējais un apakšējais plakstiņš. Plakstiņu malās aug skropstas, kas pasargā aci no putekļiem. Zem augšējā plakstiņa atrodas asaru dziedzeris, kurš izdala asaras. Asaras mitrina un dezinficē aci. Liekās asaras pa asaru kanālu nonāk deguna dobumā. Uzacis pasargā aci no šķidruma ieplūšanas lietus vai dušas laikā.
Svarīgi!
Acs ābolu veido 3 kārtas: cīpslene, dzīslene un tīklene.
Cīpslene ir veidota no saistaudiem un piešķir acs ābolam formu un aizsargā acs iekšējās kārtas. Acs ābola priekšējā daļa ir mazliet izliekta un caurspīdīga. To sauc par radzeni. Dzīslene jeb asinsvadu apvalks apgādā aci ar skābekli un barības vielām. Varavīksnene nosaka acs krāsu. Tās centrālajā daļā ir atvere zīlīte. Varavīksnenes muskuļi var sarauties un atslābt, regulējot zīlītes platumu un līdz ar to - acī ieplūstošās gaismas daudzumu.
Tīkleni veido daudzslāņains apvalks, kurā ir gaismas jutīgas šūnas - nūjiņas un vālītes. Nūjiņas atšķir gaismu un tumsu, bet vālītes uztver krāsas. Krēslā vālītes zaudē spēju darboties, tāpēc attēls kļūst melnbalts, bet pilnīgā tumsā cilvēks neko neredz.
Attēla veidošanā galvenā nozīme ir radzenei, lēcai un stiklveida ķermenim. Lēca ir caurspīdīga, abpusēji izliekta, bez nerviem un asinsvadiem. dzīslenes priekšējo daļu sauc par stareni. Starenes muskulis spēj regulēt lēcas izliekumu, lai pielāgotos tuvāku un tālāku priekšmetu aplūkošanai. Aiz lēcas atrodas stiklveida ķermenis - recekļaina masa. Radzene, lēca un stiklveida ķermenis veido optisko sistēmu, kura uztver priekšmetu atstarotos gaismas starus un veido uz tīklenes samazinātu, apgrieztu attēlu.
Attēls pa redzes nervu impulsu veidā tiek pārvadīts uz galvas smadzeņu redzes centru. Redzes centrā informācija tiek analizēta un mēs visus priekšmetus redzam normāli, nevis kājām gaisā.
Cilvēkam ir binokularā jeb telpiskā redze - viņš ar abām acīm redz vienotu attēlu.