Teorija

Cilvēka auss spēj uztvert skaņas skaļumu un skaņas augstumu. Skaņas augstums ir atkarīgs no gaisa viļņu svārstību biežuma. Bērnībā cilvēks var uztvert skaņas robežās no 20 - 40000 HZ (hercs ir viena svārstība sekundē), vecumdienās - skaņas, kuru augstums nepārsniedz 20000 Hz.
 
Skaņas skaļumu mēra decibelos (dB).
 
03_decibeli.jpg
 
Skaņu, kuras skaļums pārsniedz 100 dB, uzskata par veselībai kaitīgu. Ilgstoši iedarbojoties uz cilvēku, tā rada dzirdes pavājināšanos. Skaņas, kuras pārsniedz 120 dB, cilvēks uztver kā sāpes radošas. Ļoti skaļš troksnis, piemēram, sprādziens, var pārplēst auss bungplēvīti. Regulāri klausoties skaļu mūziku, dzirde pasliktinās. Arī pilnīgs klusums cilvēkam ir kaitīgs. dzirdi var pasliktināt vidusauss iekaisums un galvaskausa traumas.
 
l_127037343.jpg
Vājdzirdīgiem cilvēkiem palīdz dzirdes aparāti.
 
Daļai cilvēku ilgstoša šūpošanās, piemēram, braucot ar kuģi vai lidmašīnu, izraisa nelabumu, jo nepārtraukti tiek kairinātas līdzsvara orgāna dažādas daļas. Šo parādību sauc par jūras slimību.
 
Atsauce:
Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei./ Maruta Kusiņa. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. - 200 lpp.:il. - izmantotā literatūra:135. - 136.lpp