Teorija

Smarža jeb aromāts ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
 
olfactory_nerve1.jpg
  
Cilvēkam un augstākajiem dzīvniekiem ožas receptori atrodas deguna dobumā.Ožas receptori uztver apkārtējā gaisa ķīmisko sastāvu un novada to turpmākai analīzei uz ožas centru smadzenēs. Arī citi dzīvnieki, piemēram, kukaiņi, sajūt smaržas, taču ķīmiskie receptori (hemoreceptori) tiem ir savādāki.
 
Smaržas uztvere ir ne tikai fizioloģisks, bet arī psihisks process, tādēļ dažādi cilvēki smaržas var just atšķirīgi. Smaržu sajūtu ietekmē tādi fizioloģiski faktori kā elpošanas caur degunu kvalitāte, hormonālais fons, cilvēka vecums un dažādas slimības No psihiskiem faktoriem ožu ietekmē nervu sistēmas uzbudināmības pakāpe un dažāda individuāla pieredze.
 
Tongue-3.gif
 
Garšas receptori - šūnas galvenokārt atrodas uz mēles - uz tās malām, gala un saknes. No receptoriem impulsi pa nervu nonāk galvas smadzenēs. Mēs šķiram četras garšas sajūtas: sāļu, rūgtu, skābu un saldu. Garšas sajūtu cilvēkam maina apkārtējie apstākli, veselība. Tumsā garšas sajūta mazinās. Badošanās laikā palielinās jutība pret saldu garšu.
 
Garšas sajutu maina tādas slimības kā tuberkuloze, cukura diabēts, kuņģa čūla. Garša ir viena no sarežģītākajām un grūtāk izskaidrojamām maņām. Tās galvenais orgāns ir mēle un uz tās izvietotie garšas pumpuriņi.