Lai šūnas un organisms varētu darboties, tiem regulāri jāsaņem uztura enerģija. Tā ir nepieciešama asinsrites nodrošināšanai, kustībām, domāšanai un citām dzīvības izpausmēm. Savukārt, lai varētu no šūnās esošajām organiskajām vielām iegūt enerģiju, ir nepieciešams skābeklis, kas tās oksidē un atbrīvo enerģiju.
Katrā organisma šūnā visu laiku notiek divi pretēji procesi - organisko vielu veidošana un enerģijas rezervju uzkrāšana (asimilācija) un organisko vielu noārdīšana un enerģijas atbrīvošana (disimilācija).
Olbaltumvielas ir organisma nozīmīgākās vielas, jo tās veic daudzveidīgas funkcijas un katram organismam ir atšķirīgas. Tās veido apmēram 20% no cilvēka masas. Atšķirībā no ogļhidrātiem un taukiem, tās retāk uzkrājas rezervē. Cilvēks olbaltumvielas uzņem ar uzturu.
Lieliski olbaltumvielu avoti ir liesa gaļa, zivis, rieksti, pākšaugi.
Piena produkti - biezpiens, piens, siers satur daudz olbaltumvielu.
Kuņģa sulas un aizkuņģa dziedzera enzīmu ietekmē olbaltumvielas tiek sašķeltas līdz aminoskābēm, kas no tievo zarnu bārkstiņām uzsūcas asinīs. Katrā šūnā no aminoskābēm sintezējas organismam nepieciešamās olbaltumvielas. No aminoskābēm aknas veido arī ogļhidrātus un taukus.
Olbaltumvielas ne tikai piedalās organisma uzbūves veidošanā, bet arī transportē vielas (hemoglobīns), sarecina asinis (fibrinogēns), veido antivielas un nosaka asins grupu. Arī jau minētie gremošanas enzīmi ir olbaltumvielas. Ilgstošas badošanās laikā olbaltumvielas tiek izmantotas kā enerģijas avots.
Ogļhidrāti organismā noder kā enerģijas avots.
Nozīmīgākais ogļhidrāts ir asinīs esošā glikoze. Tā rodas, sašķeļoties dažādiem ogļhidrātiem, siekalu un aizkuņģa dziedzera enzīmu ietekmē. Tievajā zarnā glikoze uzsūcas asinīs. Glikoze ir galvenais enerģijas avots organismā. Tāpēc, piemēram, karote medus ātri dod enerģiju tiem, kas novārguši pēc slimībām vai operācijām. Ar uzturu uzņemtā celuloze, kuru satur augi, veicina barības pārvietošanos pa zarnām.
Ar uzturu uzņemtie tauki tievajā zarnā sašķeļas aizkuņģa dziedzera enzīma ietekmē līdz taukskābēm un glicerīnam. Tie uzsūcas tievo zarnu bārkstiņās. rodas cilvēkam raksturīgi tauki, kuri uzkrājas kā rezervē zem ādas un apzarnī (tauki fiksē iekšējos orgānus). Mēdz teikt: ,,Dzīvo kā niere taukos!" Virs nierēm esošais tauku slānis pasargā tās no triecieniem. Zemādas tauku slānis nodrošina siltumizolāciju. Savukārt, tauki, kas izdalās no ādā esošajiem tauku dziedzeriem, padara ādu elastīgu un ūdens necaurlaidīgu.
Daudz tauku satur ātrās ēdināšanas restorānos piedāvātie ēdieni.
Tauku avots uzturā ir treknie sieri, majonēze, krējums, dažādi deserti.
No taukiem līdzīgas vielas holesterīna organismā veidojas hormoni, piemēram, dzimumhormoni. Tauki ir bagātīgs enerģijas avots. Oksidējoties tie atbrīvo vairāk enerģijas nekā ogļhidrāti un olbaltumvielas.