Resnā zarna ir gremošanas sistēmas beigu daļa. Tās sākumā ir maisveida nodalījums - aklā zarna. Tai ir 8 - 20 cm garš izaugums, ko sauc par aklās zarnas tārpveida piedēkli jeb apendiksu. Zālēdājiem dzīvniekiem aklajai zarnai ir būtiska nozīme, jo tajā mītošie mikroorganismi šķeļ augu šūnapvalku celulozi. Cilvēka organismā celuloze netiek sagremota. Ja rodas akūts apendiksa iekaisums (apendicīts), tas ir jāoperē. Ja ir stipras sāpes vēderā, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.
Par aklās zarnas piedēkļa iekaisumu liecina asas sāpes vēdera labajā pusē, kā arī temperatūra. Ja nevēršas pie ārsta, iekaisušais piedēklis var pārplīst un strutas nonākt vēdera dobumā.
Resnās zarnas garums ir 1,5 - 2 m. Tās gļotādai nav bārkstiņu. Apēstajam uzturam visu laiku pievienojas šķidrumi - siekalas, kuņģa sula, aizkuņģa dziedzera sula, zarnu sula, žults. Resnās zarnas uzdevums ir atsūkt atpakaļ organismā ūdeni.
Caurejas gadījumā cilvēks zaudē ļoti daudz ūdens. Tas ir īpaši bīstami zīdaiņiem, jo tiek zaudēts sāļu un ūdens līdzsvars organismā.
Resnās zarnas gļotādā ir daudz gļotu dziedzeru, kas palīdz salipināt uztura atliekas. Resnajā zarnā ir daudz baktēriju, kas sintezē organismam nepieciešamus vitamīnus. Baktērijas veido vienu trešdaļu no nesagremoto uztura atlieku masas. Ūdens no resnās zarnas nonāk asinsritē. Zarnas beigu daļu sauc par taisno zarnu. Tajā uzkrājas nesagremotās uztura atliekas, kas no organisma tiek izvadītas caur ānusu.