Teorija

No mutes sakošļātais ēdiens nonāk rīklē, bet no tās - barības vadā.
 
8_17_esophagusr.jpg
 
Barības kumosu virza mēle un rīkles muskuļi. Barības vads ir apmēram 30 cm gara caurule, kura virzās caur krūšu dobumu un nonāk vēdera dobumā.
 
Barības vada viļņveida kustību rada gludo muskuļu saraušanās un atslābšana. Tā rezultātā kumoss virzās uz priekšu. Šāda veida kustību sauc par peristaltiku.
 
Ēdot steigā un dzerot lieliem malkiem, kā arī sarunājoties ēšanas laikā, pa barības vadu kuņģī nonāk gaiss. Kad norītais gaiss no kuņģa tiek atgrūsts atpakaļ, rodas atraugas. Tā ir normāla parādība.
 
Stomachabcxvv.jpg
 
Kuņģis ir maisveida orgāns, kurā barība atrodas 3 - 5 stundas. Maksimālais kuņģa tilpums ir aptuveni 2 l, bet neēduša cilvēka kuņģis ir dūres lielumā. Kuņģa sienās ir krokas, kas palielina virsmu barības sagremošanai. Kuņģī esošie dziedzeri izdala kuņģa sulu. Kuņģa sula satur 0,4 - 0,5 % sālsskābi (HCL) un enzīmu pepsīnu, kas ir aktīvs skābā vidē. Sālsskābe palīdz iznīcināt baktērijas, kas tiek norītas kopā ar ēdienu, kā arī uzbriedina olbaltumvielas, tā veicinot to sagremošanu.
 
Enzīms pepsīns šķeļ olbaltumvielas. Pats kuņģis netiek sagremots tāpēc, ka to aizsargā gļotādas  izdalītās gļotas. Darbojoties gludajiem muskuļiem, kuņģī nonākušais saturs tiek virzīts uz divpadsmit pirkstu zarnu.
 
Atsauce:
Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei./ Maruta Kusiņa. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. - 200 lpp.:il. - izmantotā literatūra:67.lpp