Teorija

Vitamīni ir vielas, kas organismam ir tikpat nepieciešamas kā olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti. Cilvēka organismā veidojas tikai nedaudz vitamīnu, bet pārējie ir jāuzņem ar uzturu. Vitamīni ir nepieciešami enzīmu normālai darbībai, tādējādi tie piedalās vielmaiņas nodrošināšanā.
Ja kādu vitamīnu cilvēks ar uzturu nesaņem pietiekamā daudzumā, rodas organisma darbības traucējumi, ko sauc par hipovitaminozi,  bet pilnīgs vitamīna trūkums rada slimību avitaminozi.
Vitamīnus apzīmē ar latīņu burtiem, bet tiem ir arī ķīmiski nosaukumi.
Vitamīnus iedala 2 grupās: taukos šķīstošie vitamīni (K, E, D, A) un ūdenī šķīstošie vitamīni (C, P, B). Taukos šķīstošie vitamīni uzkrājas rezervē taukaudos. Ūdenī šķīstošie vitamīni rezervē neuzkrājas un ir jāuzņem ar uzturu katru dienu.
C vitamīns jeb askorbīnskābe ir jāuzņem katru dienu vairāk nekā citi vitamīni.
 
vitamin-c.jpg
Daudz C vitamīna ir upenēs, citrusu augļos, sarkanajos piparos, cidonijās, kāpostos un citos skābos dārzeņos.
 
M2600036-Bleeding_of_shins_in_scurvy-SPL.jpg
C vitamīna trūkums rada cingu jeb skorbutu. Agrāk ar šo slimību saslima jūrnieki, jo viņu uzturs C vitamīnu nesaturēja. Viņiem radās locītavu bojājumi un asinsizplūdumi - zilumi, izkrita zobi.
 
C vitamīna nepietiekamību var iegūt katrs, kas ziemā nelieto uzturā pietiekami daudz dārzeņu un augļu. Tad, tīrot zobus, asiņo smaganas un pat no neliela trieciena uz rokām un kājām veidojas zemādas asinsizplūdumi - zilumi.
 
Pie B grupas vitamīniem pieder B1, B2, B6, B12 un citi vitamīni. Tie nodrošina šūnu vairošanos un audu atjaunošanos.
 
The-World-of-B12-Vitamins.jpg 
 
B grupas vitamīni ir graudos, pupās, zirņos, rupja maluma miltos, aknās, olās, iesalā, pienā un citos produktos. B vitamīna ilgstošs trūkums rada beriberi slimību, kad ir traucēta nervu un muskuļu darbība. B2 vitamīna sintēzē piedalās arī zarnās esošie mikroorganismi. Ja trūkst B2 vitamīna, var pavājināties redze. B6 vitamīna trūkums var radīt anēmiju vai mazasinību. B12 vitamīns vajadzīgs eritrocītu veidošanai.
 
Visi taukos šķīstošie vitamīni sastopami galvenokārt dzīvnieku izcelsmes produktos.
 
 
benefits-of-vitamin-a-for-skin.gif
 
A vitamīns ir nepieciešams normālai redzei. Ja trūkst A vitamīna, rodas vistas aklums - cilvēks sāk slikti redzēt, iestājoties krēslai. Āda kļūst sausa un lobās, mati trausli un pastiprināti izkrīt. A vitamīns ir zivju eļļā, aknās, sviestā, sierā, olās. Burkānos, paprikā, tomātos un augļos ir karotīns, kurš cilvēka organismā pārvēršas par A vitamīnu.
 
vitamin-d-sources.gif
 
D vitamīns regulē kalcija un fosfora vielmaiņu. Ja trūkst D vitamīna, bērniem rodas kaulu attīstības traucējumi - rahīts. Neliels D vitamīna trūkums zīdaiņa vecumā rada pastiprinātu svīšanu. D vitamīns spēj veidoties ādā saules ultravioleto staru ietekmē. Daudz D vitamīna ir zivju eļļā. Tas ir arī aknās, liesā gaļā un olas dzeltenumā.
 
E vitamīns nodrošina gludo un šķērssvītroto muskuļu normālu darbību.Tas sevišķi nepieciešams sievietēm grūtniecības laikā. Ļoti daudz E vitamīna ir augu eļļās.
 
K vitamīns nodrošina normālu asins recēšanu. Tas sastopams visos zaļajos dārzeņos, to sintezē arī zarnu baktērijas.
 
Gatavojot maltītes, ir jācenšas, lai produktos pēc iespējas vairāk saglabātos vitamīni. Dārzeņus nedrīkst ilgstoši mērcēt ūdenī, jo tad izšķīst ūdenī šķīstošie vitamīni. Vairāk C vitamīna saglabājas ceptos nevis vārītos kartupeļos. Jācenšas pēc iespējas biežāk uzturā lietot svaigus dārzeņus un augļus.