Teorija

Lai izsargātos no gremošanas orgānu slimībām, ir jāievēro vairāki noteikumi. Produktiem, ko lieto uzturā, ir jābūt svaigiem. Ja tie uzglabāti siltumā un sākuši bojāties, kopā ar šādu uzturu gremošanas traktā nonāk dažādas baktērijas, kas var izraisīt vēdera sāpes un caureju.
 
Svaigas olas nedrīkst glabāt kopā ar citiem produktiem, piemēram, biezpienu. Uz olu čaumalām vai svaigas vistas gaļas var būt baktērijas, ko sauc par salmonellām.
 
mainimagecontent.jpg
Baktērijas salmonellas elektronu mikroskopā. Tās izraisa slimību salmonellozi, kurai raksturīga caureja un paaugstināta ķermeņa temperatūra.
 
avoid-food-poisoning.jpg
Svaigas vistas gaļas griešanai ir jāizmanto cits virtuves dēlītis nekā maizei un dārzeņiem.
 
Nekad nedrīkst turēt etiķa esenci vai citas kodīgas vielas kopā ar ikdienā lietojamiem pārtikas produktiem. Ja aiz pārskatīšanās šādu šķīdumu iedzer, var iegūt smagu barības vada apdegumu.
 
washing-vegetables-225.jpg
Augļi un dārzeņi pirms lietošanas ir jānomazgā tekošā ūdenī. Mazgājot no tiem tiek aizskalotas ķimikālijas, ar kurām augi apstrādāti audzēšanas laikā.
 
amoebaproteus.jpg
Dizentērijas izraisītāja dizentērijas amēba gaismas mikroskopā. Dizentērijas izraisītājus var apēst reizē ar nemazgātiem dārzeņiem.
 
Dizentērija ir slimība, kurai raksturīga asiņaina caureja. To var izraisīt gan baktērijas, gan dizentērijas amēbas.
 
Ēdot nemazgātas saknes - burkānus, redīsus, var iegūt cērmes - parazītiskus tārpus, kuru oliņas atrodas augsnē. Pirms ēšanas jānomazgā rokas, jo pie tām var būt pielipušas parazītu, piemēram, spalīšu oliņas.
 
Īpaši uzmanīgam jābūt ar gaļas produktiem. Parasti pirms nonākšanas tirdzniecība gaļu pārbauda sanitārā kontrole - vai gaļā nav parazītu. Īpaši jāuzmanās, lietojot aknas un zivis. Ja apēd nepietiekami izceptu vai izvārītu gaļu vai zivis, kurās ir lenteņu finnas (kāpuri apvalkā), var invadēties ar lenteņiem un kļūt par to saimnieku. Cērme saimniekā dzīvo tikai divus gadus, bet lentenis - daudz ilgāku laiku, pat visu mūžu, ja cilvēks nevēršas pēc ārsta palīdzības. Vēl viena smaga invāzijas slimība, kurai raksturīgas sāpes muskuļos, ir trihinelloze. To izraisa sīks veltņtārps - trihinella. Invadēšanās visbiežāk notiek, lietojot uzturā pietiekami neizceptu meža cūku vai citu dzīvnieku gaļu.
 
250px-Amanita_phalloides_1.jpg
Ar uzturu iespējams arī saindēties. Īpaši bieži tas gadās, lietojot uzturā sēnes. Visindīgākā sēne Latvijā ir zaļā mušmire. Pat ja apēd nelielu tās gabaliņu, var iestāties nāve.
 
imagesCAP7DZEH.jpg
Saindēties var arī ar indīgiem augiem, tāpēc nedrīkst ēst nevienu nepazīstamu ogu vai sakni. Attēlā redzams indīgais velnarutks - viens no visindīgākajiem Latvijas augiem.
 
Ja ir notikusi saindēšanās, nekavējoties ir jāizsauc ātrā palīdzība. Cilvēkam pēc iespējas ātrāk ir jāatbrīvojas no apēstās indes.
 
Dažkārt cilvēkiem ir alerģiskas reakcijas pret kādiem noteiktiem produktiem vai piedevām (E skaitļiem), kas tiem pievienoti. Tādos gadījumos no šo produktu lietošanas ir jāatsakās. Uz produktu iesaiņojuma ir jābūt norādītam gan to sastāvam, gan piedevām, kas pievienotas. Jābūt arī norādītam, ja produkts ir iegūts no ģenētiski modificētiem organismiem. Par ģenētiski modificētiem organismiem sauc tādus organismus, kuros ģenētiķi ir ievadījuši citu organismu gēnus, lai panāktu, piemēram, ka iegūtais produkts tik ātri nebojājas. Ģenētiski modificēti mēdz būt tomāti, kukurūza, rapsis un citi augi. Šādus organismus izmanto samērā neilgu laiku un nav pierādīts, ka tie varētu nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, tomēr katram ir tiesības izlemt - lietot šādus produktus vai nē.
 
Gastrītu (kuņģa iekaisumu) un kuņģa čūlu izraisa baktērijas, bet to veicina neregulāras ēdienreizes, nepilnvērtīgs uzturs un kaitīgi ieradumi, piemēram, alkohola lietošana.
 
Nevajag ēst tad, kad negribas. Ēšana ,,kompānijas pēc"  lieki noslogo gremošanas sistēmu un rada lieko svaru. Arī pārēsties ir kaitīgi. Sāta sajūta iestājas 20 minūtēs pēc ēšanas, tāpēc jāēd lēni.