Šūnas uzbūve un iedzimtības informācija
Cilvēka organisms, tāpat kā ikviena dzīva būtne, sastāv no šūnām. Šūnas cilvēka organismā nodrošina cilvēka pamatfunkcijas – augšanu, attīstību un vairošanos.
Mūsdienu tehnika ļauj ne tikai šūnas apskatīt zem gaismas mikroskopa vai elektronmikroskopā, bet arī izdalīt un kultivēt atsevišķas audu šūnas, izdalīt un atkodēt šūnas ģenētisko informāciju.
Ap cilvēka šūnu ir membrāna, kas piešķir tai formu un norobežo no citām šūnām. Membrāna ir puscaurlaidīga - dažas vielas tā laiž cauri, bet citas - nelaiž. Caur membrānu šūnā iekļūst vajadzīgās vielas, bet no šūnas tiek izvadītas atkritumvielas.
Šūnas iekšējo vidi veido citoplazma. Tā ir pusšķidra viela, kurā tiek šķīdinātas un pārvietotas dažādas vielas. Citoplazma saista savā starpā šūnas sastāvdaļas.
Cilvēka šūnās parasti ir viens kodols. Izņēmums ir aknu šūnas un sarkanās asins šūnas jeb eritrocīti, kurām kodols ir izzudis.
Kodols regulē šūnās notiekošos procesus. Kodolā veidojas un glabājas iedzimtības informācija, kas nosaka gan šūnas, gan visa organisma īpašības kopumā. Ja no šūnas izņem kodolu, tā drīz vien iet bojā.
Kodolā atrodas hromosomas, kuras sastāv no DNS.
Iedzimtības informāciju glabā DNS (dezoksiribonukleīnskābe), kas atrodas kodolā esošajās hromosomās. Tā darbojas līdzīgi datorprogrammai un glabā ziņas par visām organisma pazīmēm. DNS fragmentus sauc par gēniem. Katrs gēns liek šūnā veidoties vienai olbaltumvielai, līdz ar to radot noteiktas organisma pazīmes. Piemēram, kāda gēna darbības rezultātā veidojas vasarraibumi. Katrai sugai hromosomu skaits ir noteikts. Cilvēkam visās šūnās, izņemot dzimumšūnas, ir 46 hromosomas. Dzimumšūnās ir 23 hromosomas.
Nozīmīgi šūnas organoīdi ir mitohondriji, kuros tiek izmantots ieelpotais skābeklis, lai veidotu un uzkrātu enerģiju.
Ribosomās notiek olbaltumvielu veidošanās.
Video par šūnas darbību Šūnas iekšējā vide
Atkarībā no veicamās funkcijas un atrašanās vietas organismā, šūnu izmēri un formas ir ļoti daudzveidīgi.
Gludo muskuļu šūna
Nervu šūna - neirons
Spermatozoīds
Kaulu šūna
Cilvēka un augu šūnai ir kopīgas šūnas sastāvdaļas: membrāna, kodols, mitohondriji, citoplazma, ribosomas u.c. organoīdi.
Tikai augu šūnām ir raksturīgi hloroplasti, biezs šūnapvalks, liela vakuola.
Animācija par augu un dzīvnieku šūnas salīdzinājumu: Augu un dzīvnieku šūnas salīdzinājums