Teorija

Šūnas uzbūve un iedzimtības informācija
Cilvēka organisms, tāpat kā ikviena dzīva būtne, sastāv no šūnām. Šūnas cilvēka organismā  nodrošina cilvēka pamatfunkcijas – augšanu, attīstību un vairošanos.
 
 Mūsdienu tehnika ļauj ne tikai šūnas apskatīt zem gaismas mikroskopa vai elektronmikroskopā, bet arī izdalīt un kultivēt atsevišķas audu šūnas, izdalīt un atkodēt šūnas ģenētisko informāciju.
 
03_04Figure-Uv.jpg
 
Ap cilvēka šūnu ir membrāna, kas piešķir tai formu un norobežo no citām šūnām.Membrāna ir puscaurlaidīga - dažas vielas tā laiž cauri, bet citas - nelaiž. Caur membrānu šūnā iekļūst vajadzīgās vielas, bet no šūnas tiek izvadītas atkritumvielas.
 
Šūnas iekšējo vidi veido citoplazma. Tā ir pusšķidra viela, kurā tiek šķīdinātas un pārvietotas dažādas vielas. Citoplazma saista savā starpā šūnas sastāvdaļas.
 
Cilvēka šūnās parasti ir viens kodols. Izņēmums ir aknu  šūnas un sarkanās asins šūnas jeb eritrocīti, kurām kodols ir izzudis.
 
Kodols regulē šūnās notiekošos procesus. Kodolā veidojas un glabājas iedzimtības informācija, kas nosaka gan šūnas, gan visa organisma īpašības kopumā. Ja no šūnas izņem kodolu, tā drīz vien iet bojā.
 
chromosome-460_1118899c.jpg
Kodolā atrodas hromosomas, kuras sastāv no DNS.
 
Iedzimtības informāciju glabā DNS (dezoksiribonukleīnskābe), kas atrodas kodolā esošajās hromosomās. Tā darbojas līdzīgi datorprogrammai un glabā ziņas par visām organisma pazīmēm. DNS fragmentus sauc par gēniem. Katrs gēns liek šūnā veidoties vienai olbaltumvielai, līdz ar to radot noteiktas organisma pazīmes. Piemēram, kāda gēna darbības rezultātā veidojas vasarraibumi. Katrai sugai hromosomu skaits ir noteikts. Cilvēkam visās šūnās, izņemot dzimumšūnas, ir 46 hromosomas. Dzimumšūnās ir 23 hromosomas.
 
Nozīmīgi šūnas organoīdi ir mitohondriji, kuros tiek izmantots ieelpotais skābeklis, lai veidotu un uzkrātu enerģiju.
 
Ribosomās notiek olbaltumvielu veidošanās.
 
Video par šūnas darbību Šūnas iekšējā vide
 
Atkarībā no veicamās funkcijas un atrašanās vietas organismā, šūnu izmēri un formas ir ļoti daudzveidīgi.
 
smooth_muscle_fiber.gif
Gludo muskuļu šūna
 
neuron2.jpg
Nervu šūna - neirons
 
070719011244-large.jpg
Spermatozoīds
 
imagesCAGTBG1E.jpg
Kaulu šūna
 
Cilvēka un augu šūnai ir kopīgas šūnas sastāvdaļas: membrāna, kodols, mitohondriji, citoplazma, ribosomas u.c. organoīdi.
 
Cellsc.jpg
 
Tikai augu šūnām ir raksturīgi hloroplasti, biezs šūnapvalks, liela vakuola.
 
Animācija par augu un dzīvnieku šūnas salīdzinājumu: Augu un dzīvnieku šūnas salīdzinājums
 
Atsauce:
Attēli no http://web.uaccb.edu/AcademicDivisions/MathScience/Science/BWheeler/Ess/figs/03_04Figure-U.jpg
http://i.telegraph.co.uk/multimedia/archive/01118/chromosome-460_1118899c.jpg
http://www.turbosquid.com/3d-models/3d-model-25-microbes-micro-sets/644104
http://tulane.edu/sse/cmb/people/schrader/
http://www.rejuvenal.info/Terminology/osteoblast-osteocyte-osteoclast.html
Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei./ Maruta Kusiņa. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. - 200 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 7.lpp