Audi ir līdzīgu šūnu grupas, kas veic noteiktas funkcijas organismā.
Epitēlijaudi
Epitēlijaudi ir veidoti no blīvi novietotām šūnām. Epitēlijaudi sedz visu ķermeņa virsmu, izklāj dobumus, kā arī veido dziedzeraudus. Tie pilda aizsargfunkciju un spēj gan absorbēt (uzņemt), gan sekretēt (izdalīt) dažādas vielas. Epitēlijaudi veido ādas ārējo slāni, izklāj visus ķermeņa dobumus (arī asinsvadu iekšējo virsmu), sedz visus iekšējos orgānus un izveido dziedzerus. Epitēlijaudiem ir divi veidi.
Segepitēlijs ir ādas un gļotādas virsējais slānis.
Dziedzerepitēlijs veido dziedzerus.
Segepitēlija galvenā funkcija ir aizsardzības funkcija. Dažādu epitēlijaudu aizsardzības funkcija izpaužas atšķirīgi, piemēram, ādas epitēlijam ir raga kārta, kas neļauj organismā iekļūt mikrobiem un kaitīgām vielām, bet elpceļu gļotādas epitēlija virsmu sedz skropstiņas, kuru ritmiskās kustības izvada ārā mikrobus un putekļus, tādējādi attīrot ieelpojamo gaisu.
Dziedzerepitēlijs veido dziedzerus. Dziedzeris ir epitēlija veidojums, kura šūnas izstrādā un izdala īpašas vielas - sekrētus. No ārējās sekrēcijas dziedzeriem, piemēram, no siekalu, asaru vai piena dziedzeriem, sekrēts -siekalas, asaras vai piens - izdalās uz āru, bet no iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, piemēram, no vairogdziedzera, sekrēts izdalās tieši asinīs.
Saistaudi
Saistaudi saista kopā dažādas ķermeņa daļas. Tie atrodas visos orgānos. Saistaudu šūnas nepiekļaujas cita citai - tās vai nu peld šķidrumā (asins šūnas), vai ir saistītas ar līmšķiedrām (skrimšļu šūnas) vai ar cietiem citoplazmas izaugumiem (piemēram, kaulu šūnas). Saistaudiem ir vairāki veidi.
Šķidrie saistaudi, piemēram, asinis.
Cietie saistaudi, piemēram, kaulaudi.
Irdenie saistaudi, piemēram, skrimšļi.
Datorprezentācija par audu veidiem: http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/VM_B_9/index.html