Limfātiskā sistēma sastāv no limfvadiem, limfmezgliem un orgāniem – liesas un aizkrūts dziedzera.
Limfvados plūst šķidrums limfa. Limfa ir dzeltenīgs, caurspīdīgs šķidrums, kas veidojas audos starp šūnām. No asins kapilāriem izsūcas plazma ar barības vielām un veido šūnstarpu vielu. Šī šūnstarpu viela uzsūcas limfkapilāros, kuri apvienojas lielākos limfvados. No limfvadiem limfa ieplūst lielā asinsrites loka vēnās. Limfas ceļā ir limfmezgli. Tie atrodas grupās gar lielākajām vēnām. Limfmezglos attīstās leikocīti, kurus sauc par limfocītiem. Limfocīti veic fagocitozi - mikroorganismu aprīšanu. Limfmezglos veidojas arī imūnvielas. Tāpēc ārsts slimniekam parasti iztausta limfmezglus. Limfmezgli parasti ir sakopoti grupās. Padusēs, kakla sānu daļās, cirkšņos atrodas lielas limfmezglu grupas.
Ja kādā organisma vietā veidojas infekcijas perēklis vai iekaisums, palielinās un kļūst sāpīgi tuvākie limfmezgli. Piemēram, cilvēkam ar iekaisumu mandelēs palielinās kakla limfmezgli. Limfa no mandelēm plūst uz kakla limfmezgliem, kur infekciju izraisošie mikroorganismi tiek iznīcināti un apturēta to tālāka izplatīšanās organismā. Tāpēc ārsts slimniekam parasti iztausta limfmezglus.
Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns ir arī liesa. Liesā attīstās leikocīti. Liesa ir asiņu depo, jo tajā var uzkrāties 0,5 l asiņu rezerves. Liesā noārdās vecie eritrocīti.
Rīkli iekļauj sešas mandeles. Mandelēs atrodas limfmezgli. Mandeles iznīcina mikroorganismus, kas nonāk rīklē ar barību vai ieelpoto gaisu un izdala aizsargvielu interferonu, kas aizsargā no vīrusiem.
Rīkles mandeļu atrašanās vieta
Asinsrades orgāns ir arī sarkanās kaulu smadzenes, kurās veidojas visas asins šūnas.
Aizkrūts dziedzerī veidojas limfocīti.
Lai gan limfātiskā sistēma ir galvenais cīnītājs pret slimībām, tai ir arī negatīva nozīme, ja cilvēks saslimst ar ļaundabīgu audzēju vēzi. Ar limfātiskās sistēmas palīdzību vēža slimības perēkļi izplatās pa visu organismu.