Teorija

Zivju daudzveidību apdraud ūdensbaseinu piesārņošana.
 
mir.png
Attēlā redzama masveidīga aļģu savairošanās.
 
Baltijas jūra ir sekla jūra ar vāju ūdens apmaiņu ar okeānu un līdz ar to ar mazu ūdens attīrīšanās spēju. Upes ienes jūrā lauksaimniecībā izmantoto ķīmisko vielu atlikumus, rūpnieciskos un sadzīves notekūdeņus.
 
Notiek eitrofikācija - ūdenstilpņu bagātināšanās ar barības vielām, kas izraisa ūdenstilpņu aizaugšanu. Sākas masveidīga aļģu savairošanās. (Skat. attēlu!) Savairojoties peldošajām vienšūnas aļģēm, samazinās ūdens dzidrība un daudzgadīgo aļģu audzes nesaņem pietiekamu gaismas daudzumu un iet bojā. Aļģu pūšanas rezultātā samazinās skābekļa daudzums ūdenī un sākas arī dzīvnieku bojāeja.
 
Dažos Baltijas jūras apgabalos ir konstatēts, ka zivīs uzkrājas kaitīgās vielas, piemēram, dioksīni. Kaitīgās vielas traucē zivju dzimumšūnu un mazuļu attīstību.
 
Baltijas jūras plēsējiem - roņiem un jūras ērgļiem aknās un audos konstatēta augsta indīgo vielu koncentrācija.
 
zc.png
Attēlā ir redzams zivju ceļš uz Līgatnes upītes.
 
Upēs problēmas rada HES aizsprosti ar slūžām, kuras zivis nārsta migrācijas laikā nespēj pārvarēt. Tāpēc daudzviet pie slūžām ir izbūvēti zivju ceļi, kas ļauj apiet slūžas.
 
Zaudējumus zivju faunai nodara malu zvejnieki, kuri neievēro makšķerēšanas noteikumus un zvejo ar neatļautām metodēm.
 
Lai atjaunotu zivju resursus, zivjaudzētavās ihtiologu (zivju pētnieku) vadībā tiek mākslīgi pavairoti laši, taimiņi, zandarti, kuru mazuļi tiek ielaisti dabiskajos ūdensbaseinos, piemēram, Ventā.
 
Privāto zivjaudzētavu īpašnieki zivjaudzētavās iegādājas karpu, līdaku, storu, sīgu, varavīksnes foreļu un vēdzeļu mazuļus.
 
Atsauce:
Bioloģija 8. klasei.Daiga Brante, Regīna Gribuste- Lielvārds, 2012.- 176lpp.:il. - izmantotā literatūra : 130. - 131.lpp.
http://www.pdf.lv/uploads/images/Baltijas%20jura/atsauce-%20Ask%C5%8D_Zviedrija.jpg
http://www.vidzeme.com/uploads/images/Notikumi/ligatnelasi.jpg