Kukaiņēdāju kārtas dzīvnieki ir eži, kurmji un ciršļi. Tie pārtiek galvenokārt no kukaiņiem, gliemjiem, tārpiem un citiem sīkiem dzīvniekiem. Kukaiņēdājiem ir sīki, asi adatveida zobi, ar kuriem sagrauzt kukaiņu hitīna apvalku.
 
24.png
Mazais cirslis ir mazākais zīdītājs Latvijā. Mazajam cirslim raksturīga ļoti intensīva vielmaiņa, tādēļ diennaktī dzīvniekam noteikti jāapēd barības masa, kas sastāda apmēram 125% paša ķermeņa svara. Spēj patērēt barību, kas 2–2,5 reizes pārsniedz paša svaru. Nedrīkst badoties ilgāk par 5 stundām. Ir aktīvs visu diennakti, atpūšas maz. No pelēm viegli atšķirams pēc lokanā, elastīgā snuķa. Drīz vien pēc vairošanās sezonas beigām pieaugušie dzīvnieki mirst.
Dzīves ilgums 14–16 mēneši. Lielākie plēsēji cirsli nokož, bet neēd, jo dzīvniekam piemīt spēcīga muskusa smaka.
 
ezz.png
Baltkrūtainais ezis ir lielākais kukaiņēdāju kārtas pārstāvis Latvijā. Pilnīgi pieaugušam indivīdam var būt 7000 adatu. Kad dzīvnieks ir mierīgs, adatas ādā turas slīpi un ir novietojušās cita pār citu kā jumta dakstiņi, bet, kad, sargādamies no uzbrucējiem, viņš saritinās kamolā, tās izslejas stāvus, turklāt novietojas tā, ka smailes vērstas krusteniski dažādos virzienos. Starp adatām - reti, ļoti tievi mati. Adatas pakāpeniski izkrīt un to vietā aug jaunas.
Aktīvs pārsvarā krēslā un tumsā. Ziemu pavada bez pārtraukuma ciešā guļā iepriekš sagatavotā midzenī.
Ēd visus par sevi sīkākus dzīvniekus. Ēdot parasti raksturīgi šmaukstina. (Video: Ezis ēd tārpus.)
Negatīvā loma - nozīmīgs ērču uzturētājs un izplatītājs, dažu bīstamu cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību pārnēsātājs. Pozitīvā nozīme: iznīcina mežsaimniecībai un lauksaimniecībai kaitīgos kukaiņus.
 
Mo2.png
Eiropas kurmis ir tipisks racējdzīvnieks, kura organisms īpaši pielāgots dzīvei pazemē. Purns snuķveidā izstiepts, klāts ar taustes matiem, kustīgs. Nelielās ausis pilnīgi apslēptas apmatojumā; ausīm nav gliemežnīcu, tās apņem vien ādas pacēlumi, kas paredzēti dzirdes kanālu atveru noslēgšanai. Acis ļoti mazas, ievelkamas, apņemtas ar nekustīgiem, 0,5–1 mm gariem plakstiņiem, bez skropstām, pilnīgi apslēptas apmatojumā. Starp priekškāju pirkstiem atrodas ādas plēve rokošās virsmas palielināšanai, bet pirkstu galos – gari, plakani, izturīgi nagi augsnes šķelšanai.
Kažoks ir pietiekami biezs, lai spētu pasargāt kurmi no augsnes daļiņām. Tas sargā arī no mitruma.
Aste viscaur klāta ar īpašiem matiņiem, kas pilda taustes funkciju. Kurmim ir 2 muskusa dziedzeri, kas izdala asu specifisku smaku.  Muskusa smaka ir sazināšanās līdzeklis. Tā kalpo arī barības objektu pievilināšanai, – sliekām patīk.
Visu dzīvi kurmis pavada paša izraktā daudzstāvīgā tuneļu sistēmā.