Teorija

Pasaulē ir sastopamas aptuveni 4500 sugas, bet Latvijā - 63 zīdītāju sugas. Tās ir iedalītas 7 kārtās.
shema2.png
 
Grauzēju kārta ir sugām visbagātākā gan pasaulē, gan Latvijā. Tie ir augēdāji, kuru priekšzobi aug visu mūžu.
Aplūkosim dažu grauzēju sugu pārstāvjus.
 
pele.png
No mājas pelēm ir izveidotas baltās pelītes, kas noder laboratorijas eksperimentiem un kā mīļdzīvnieki. Mājas pelei ir īpaši smirddziedzeri, kas izdala diezgan izteiktu īpatnu smaku. Dziedzerīši atrodas uz pēdām un peles tā uzzina par savu sugas māsu pārvietošanos.
 
zurka.png
Pelēkā žurka ēd pilnīgi visu, no kā pārtiek cilvēki un mājkustoņi, plus vēl ļoti daudz ko citu, piemēram, lopbarības un ēdiena atliekas un pārtikas produktu ražošanas izejvielas, to atkritumus, dzīvus nelielos mājkustoņus, dzīvnieku (tostarp sugasbrāļu) līķus, fekālijas, kaulus, ragus, nagus, ziepes.
 
df.png
Mazais susuris ir aizsargājams krēslas dzīvnieks, kuru no pelēm var atšķirt pēc pūkainās astes. Barību sameklē koku lapotnē. Ziemā guļ.
 
sus.png
Lielais susuris ir aizsargājama suga. Ziemu pavada guļā dziļi pazemē (parasti kādā tukšumā zem koka saknēm) savlaicīgi sagatavotā ziemošanas migā.
 
beb.png 
Eirāzijas bebrs ir lielākais grauzēju kārtas pārstāvis Eiropā. Bebrs ir tik labi pielāgots ūdens dzīvei, ka var zem ūdens ne vien ilgi uzturēties un tālu aizpeldēt, bet, ja nepieciešams, pat kost un grauzt. Tas tāpēc, ka zvērs spēj aiztaisīt muti jeb, precīzāk sakot, saslēgt lūpas tā, ka priekšzobi paliek ārpusē. Lai ūdens neiekļūtu nāsīs un ausīs, bebrs nirstot arī tās aizver: nāsu malas cieši sakļauj, ausis aizloka. Nirstot acis dzelmē aizsargā izturīgas mirkšķināmās plēves; tās ir caurspīdīgas, tāpēc bebrs zem ūdens var skatīties. Augēdājs.
 
vav.png
Vāveres diēta ir atkarīga no sezonas un tā, ko dabā var atrast. Tās ēd dažādus augus, riekstus, sēklas, augļus, ziedus, pumpurus, sēnes, ogas, bet vāveres ēd arī putnu olas, mazos putnēnus un reizēm nomedī to vecākus, kā arī tās neatsakās no kukaiņiem. Aktīva visos gadalaikos.
 
Peles, žurkas un strupastes rada cilvēkiem zaudējumus, sabojājot ražu, sagraužot mājsaimniecības priekšmetus, ēkas un pārnēsājot slimības. Bet tās tiek izmantotas kā laboratorijas dzīvnieki, pārbaudot medikamentus un kosmētiskos līdzekļus un daudzi cilvēki tās tur mājās kā mīļdzīvniekus. Bebri, veidojot uzpludinājumus, izmaina ainavu un rada dzīvesvietas daudzu citu sugu dzīvniekiem. Grauzēji ir nozīmīga barība plēsējiem.
 
Atsauce:
http://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/
Attēli no: http://resources.waza.org/files/images/w(415)h(252)c(1)q(90)/31cb7065eb001304c3e7923239543a1a.jpg
http://www.adlibitum.hr/wp-content/uploads/2015/03/smedji-stakor.jpg
http://i.telegraph.co.uk/multimedia/archive/02677/red-squirrel_2677337b.jpg
http://dfw.state.or.us/conservationstrategy/images/2010/070610_beaver.jpg
http://dierennet.be/images/soorten/14113-2.jpg
http://www.biolib.cz/IMG/GAL/10704.jpg