Pie airkāju kārtas pieder roņi un valzirgi (video angļu valodā Valzirgi ). Viņu ekstremitātes ir pārveidotas pleznās. Airkāji ir plēsēji, kas pārtiek galvenokārt no zivīm. Baltijas jūrā ir sastopami 3 sugu roņi.
Pogainajam ronim ir bieza āda. Labi attīstītais zemādas tauku jeb trāna slānis pilda enerģijas rezervju un termoizolācijas funkciju. Aizsargājama suga. Tas iekļauts Pasaules sarkanajā grāmatā. Latvijas Sarkanās grāmatas 1.kategorijā.
Mazuļus dzemdē uz ledus gabaliem, bet klimata izmaiņu rezultātā dēļ mazuļus var atrast arī pludmalē. Tādā gadījumā ir jāizsauc glābēji, kuri mazuļus nogādā zooparkā.
Plankumainajam ronim metienā parasti 1 mazulis. Mazulis ir labi attīstīts un jau pirms dzimšanas mātes dzemdē atbrīvojies no baltpūkainā embrionālā kažoka, tātad, piedzimst, tērpies pieaugušo dzīvnieku apmatojumam līdzīgā raupjā apmatojumā, tāpēc tikai dažu stundu vecs jau var doties ūdenī. Baltijas jūrā sastopams reti.
Pelēkais ronis ir veikls peldētājs un labs nirējs (var ienirt desmitiem metru dziļi, spēj uzturēties zem ūdens ilgāk par 15 minūtēm). Torpēdveida ķermenim ir īpaši slīdīga virsma. Nāsis ienirstot automātiski noslēdzas. Neraugoties uz to, ka arī ausis ienirstot automātiski noslēdzas, dzirde zem ūdens - lieliska. Acis ienirstot pārklāj aizsargmembrāna, kas ir caurspīdīga, tāpēc ļauj zem ūdens nevainojami redzēt. Garie vibrisi - ūsas nodrošina labu tausti.
No vaļu kārtas Latvijas ūdeņos iepeld parastais cūkdelfīns jeb jūras cūka.
Pieres daļā atrodas specifisks eholokācijas orgāns, kas uztver paša dzīvnieka iepriekš raidītās ultraskaņas atstarojumu. Priekškājas pārvērtušās īsās, noapaļotās spurās. Galvas augšpusē atrodas viena plaisveidīga nāsu atvere. Dzīvnieka zobi ir asi, paredzēti zivju notveršanai un noturēšanai.