Teorija

34.png
 
Zīdītāji ēd daudzveidīgu barību. Pēc barošanās veida izšķir:
  • augēdājus (piem., brieži, žirafes),
  • gaļēdājus (piem., kaķi, vilki),
  • visēdājus (piem., lāči, cūkas, āpši).
 
Zīdītājiem barības uzņemšanu nodrošina gremošanas orgānu sistēma.
 
Barības uzņemšana visiem zīdītājiem sākas ar muti. Mutē izdalās siekalas, kas barību samitrina un sāk tās šķelšanu. Tālāk barība pārvietojas caur rīkli un barības vadu uz kuņģi. Kuņģa sienās ir dziedzeri, kas izdala kuņģa sulu, kura daļēji sagremo barību.
 
Īpatnējs kuņģis ir zīdītājiem, kurus sauc par atgremotājiem. Tie ir aļņi, stirnas, govis, antilopes. To kuņģim ir 4 nodalījumi. Dzīvnieki ātri saplūc zāli, kura nonāk pirmajā un otrajā nodalījumā , kuros atrodas baktērijas, kas augus saraudzē un padara vieglāk sagremojamus. Mierīgos apstākļos atgremotāji barību atrij, vēlreiz sakošļā un norij. Barība nonāk pārējos divos nodalījumos, kur notiek parastie gremošanas procesi.
 
Tālāk barības masa nonāk tievajā zarnā, kur sagremojas pilnībā un barības vielas tiek uzsūktas asinīs. Tievā zarna pāriet resnajā zarnā, no kuras asinīs uzsūcas ūdens un sāļi. Nesagremotās barības atliekas nonāk taisnajā zarnā un caur anālo atveri tiek izvadītas no organisma.
 
Atsauce:
Bioloģija 8. klasei.Daiga Brante, Regīna Gribuste- Lielvārds, 2012.- 176lpp.:il. - izmantotā literatūra : 33.lpp.
Attēls no: http://www.merckvetmanual.com/media/pet/figures/DDD_dog_digestive_organs.gif