Elpošanas orgānu sistēma nodrošina skābekļa uzņemšanu un piedalās organisma siltuma regulācijā.
Elpošanas ceļš sākas ar deguna dobumu un nāsīm. Plūstot cauri deguna dobumam, gaiss sasilst, attīrās un samitrinās. Ar deguna ožas jutīgajām šūnām dzīvnieki uztver smaržas. Tālāk gaiss nonāk rīklē un balsenē, kur atrodas balss saites, kas piedalās skaņu veidošanā. Tālāk gaiss nonāk elpvadā, kas plaušās sadalās divos bronhos, kuri sazarojas sīkās bronhiolās. Katras bronhiolas gala ir paplašinājums alveola, caur kuras sienām notiek gāzu maiņa.
Asinsrites sistēma organismā transportē skābekli, ogļskābo gāzi un barības vielas.
Asinsrites sistēmas centrālais orgāns ir sirds. Sirds vienlaicīgi dzen asinis divos virzienos - ar skābekli bagātās asinis plūst uz orgāniem caur artērijām, bet ar ogļskābo gāzi bagātas asinis - pa plaušu artērijām uz plaušām. Ogļskābā gāze rodas šūnās, noārdoties organiskajām vielām. Šajā procesā rodas enerģija. Plaušās asinis atdod ogļskābo gāzi un uzņem skābekli.
- Artērijas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst no sirds.
- Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi.
Gan artērijas, gan vēnas sazarojas sīkākās artērijās un vēnās, bet tās sazarojas vēl sīkākos kapilāros.
- Kapilāri ir vismazākie asinsvadi, kuri iestiepjas visos audos un orgānos.
Izvadorgānu sistēma izvada vielmaiņas galaproduktus.
Šūnās rodas ne tikai ogļskābā gāze, bet arī citi atkritumprodukti - ūdenī šķīstošie sāļi, urīnviela. Šīs vielas nonāk asinīs un nierēs tiek izfiltrētas, veidojot urīnu. No nierēm pa urīnvadiem urīns nonāk urīnpūslī un caur urīnizvadkanālu tiek izvadīts no organisma.
Dažām zīdītāju sugām urīns noder arī teritorijas iezīmēšanai.