Vasarā, ilgstoši stāvot ezermalā ar makšķeri rokās, pie ādas var piesūkties posmtārpi dēles. Dēlēm ķermeņa priekšgalā un pakaļgalā ir piesūcekņi. Vairums Latvijā sastopamo dēļu ir ektoparazīti, kas piesūcas pie ādas, bet ir sastopamas arī plēsīgas sugas, kas uzbrūk, piemēram, gliemjiem.
Medicīniskā dēle ir 12 - 15 cm gara dēle ar oranžām vai dzeltenbrūnām svītrām uz muguras. Tā dzīvo dīķos un ezeros, barojas ar zīdītāju un abinieku asinīm.
Upura ādu tā pārkož ar asiem zobiņiem un spēj izsūkt 5-16 gramus asiņu. Pēc tam dēle var neēst 5 - 18 mēnešus. Dēles siekalas satur hirudīnu - vielu, kas neļauj sarecēt asinīm. Tāpēc dēles izmanto medicīnā asinscirkulācijas uzlabošanai.
Medicīnas nozari, kas izmanto dēles dažādu slimību ārstēšanai, sauc par hirudoterapiju.
Arī parastā žokļdēle var piesūkties, bet tā nespēj pārkost cilvēka ādu un pārtiek no sliekām, gliemjiem, kukaiņiem.
