Teorija

Posmtārpu tipā pasaulē ir vairāk kā 8000 sugu, Latvijā - vairāk nekā 100 sugu. Kā posmtārpu pārstāvi aplūkosim slieku. Latvijā ir sastopamas 14 slieku sugas. Tās dzīvo mitrā augsnē.
Sliekas sastāv no 80 - 100 posmiem. Ķermeni sedz āda, caur kuru sliekas elpo. Ja āda izžūst, elpošana kļūst neiespējama. Ādu sedz nelieli sariņi.
Katrā posmā atrodas gareniskie un gredzeniskie muskuļi, kas ļauj sliekai gan izstiepties, gan sarauties.
Sliekas barojas ar trūdošām augu daļām. Sliekas ar muti izēd sev ceļu augsnē, izlaiž augsni caur savu gremošanas sistēmu. Sagremotās vielas caur viduszarnas sienu nonāk asinīs, bet nesagremotās vielas caur anālo atveri tiek izvadītas no organisma.
earthworm-cross-section.png
Slieku asinsrite ir slēgta. Asinis plūst pa gredzeniskajiem, vēdera un muguras asinsvadiem un plūsmu veicina 5 ,,sirdis" - gredzeniski asinsvadi, kuri pulsē.
Slieku izvadorgāni ir sīkas caurulītes, pa kurām šķidrās atkritumvielas nonāk izvadporās un tad - ārvidē.
Nervu sistēmu veido rīkles nervu gangliji - mezgli, no kuriem atiet vēdera nervu ķēdīte ar nerviem.
Sliekas ir hermafrodīti. Pirms olu dēšanas divas sliekas sakļaujas un apmainās ar spermatozoīdiem. Ķermeņa priekšgalā ir jostiņa - gļotains paplatinājums, kurā attīstās olas. Kad olas nobriedušas, gļotas sacietē un izveido kokonu, kuru slieka atstāj augsnē.
0803111417.png
 Pēc 3-4 nedēļām no olām izšķiļas jaunās sliekas.
 
Atsauce:
Bioloģija 8. klasei.Daiga Brante, Regīna Gribuste- Lielvārds, 2012.- 176. lpp.:il. - izmantotā literatūra : 169. lpp.
Attēli no : http://images.tutorvista.com/content/excretion-and-osmoregulation/earthworm-cross-section.jpeg
http://www.wormsetc.com/worms-etc-blog/wp-content/uploads/2011/08/0803111417.jpg