Rāpuļu ķermeņa forma ir pielāgota daudzveidīgiem pārvietošanās veidiem.
Vairumam rāpuļu ir 4 kājas un viņi pa sauszemi pārvietojas rāpojot. Rāpuļu kājas balsta ķermeni no sāniem, tāpēc ejot mugurkauls lokās līkloču kustībā.
Attēlā redzamais Komodo drakons ir lielākā mūsdienās sastopama ķirzaka. Neskatoties uz savām proporcionāli īsajām kājām, tas ir ātrs skrējējs. Tā skriešanas ātrums ir 20 km/h, bet medījot Komodo varāns īsā distancē spēj skriet arī ātrāk. Kamēr tie ir jauni, varāni ar saviem asajiem nagiem kāpj kokos.
Tropu ķirzaka zaļsekstes bazilisks, pateicoties savām spēcīgajām pakaļkājām, skrējienā spēj attīstīt tādu ātrumu, kas ļauj tam skriet pat pa ūdens virsmu.
Sumatras pūķagāmai ķermeņa sānos ir attīstījusies ādas kroka, ar kuru var planēt no koka uz koku.
 |  |
Rāpuļu ķermeni sedz sausa āda, kas klāta ar ragvielas zvīņām vai kaula plāksnītēm. Tā pasargā no ienaidniekiem, izžūšanas, parazītiem. Lai zvīņas netraucētu augšanu, rāpuļi periodiski maina ādu - ķirzakas pa daļām, bet čūskas - veselu. | Zvīņas ir bezkrāsainas, bet zem tām atrodas pigmentšūnas, kuras nosaka ķermeņa krāsu. Krāsai var būt gan maskējoša, gan brīdinoša nozīme. Piemēram, apkakles agāma briesmu gadījumos izplēš apkakli un šņāc. |