Teorija

Visiem putniem vairošanās sākas ar riestu.
Riests ir īpaša putnu uzvedības forma vairošanās periodā.
Putnu tēviņi ar dziesmām, riesta dejām, krāšņo izskatu pievērš mātīšu uzmanību.
 
 
gug.png
Riesta periodā gugatņu tēviņiem izaug riesta tērpa "apkakles", kas var būt baltas, brūnas, melnas un raibas. To knābis, kājas un neapspalvotā āda uz sejas kļūst oranža vai dzeltena.
 
gugg.png
Ārpus vairošanās sezonas tēviņi zaudē krāšņo apkakli un kailo sejas ādu. Kājas un knābis kļūst pelēcīgi.
 
 
Veidojas pāri. Riesta laikā notiek ligzdu veidošana.
 
l1.png
Baltā cielava vij ligzdu no sausiem zāles stiebriem.
 
szzz.png
Somzīlītes ligzda ir veidota no niedru pūkām.
 
Zilites_rokdarbnieces__7.png
Lielā zīlīte labprāt ligzdo cilvēku gatavotā būrī un izmanto arī dzijas gabalus.
 
Putnu vairošanās orgāni ir divi sēklinieki tēviņiem un viena olnīca mātītēm. Vairumam putnu apaugļošanās notiek, piespiežot tēviņa kloākas atveri pie mātītes kloākas atveres un spermatozoīdiem iekļūstot kloākā un olvadā. Apaugļotā olšūna virzās pa olvadu un ap to izveidojas olai raksturīgie apvalki.
 
ola.png
 
  • Čaumala ir blīvs kaļķa apvalks, caur kura porām dīglim piekļūst skābeklis.
  • Dzeltenums satur dīgļa attīstībai vajadzīgās vielas. Apaugļotai olai dzeltenuma augšpusē atrodas dīgļa disks. Dzeltenumu no divām pusēm nostiprina olbaltuma saites, kuras ļauj dzeltenumam grozīties tā, lai augšpusē vienmēr atrastos dīgļa disks.
  • Olbaltums nodrošina dīgļa attīstībai nepieciešamo ūdeni un pasargā to no izžūšanas.
 
Perējot putns sasilda olas apmēram līdz 36 - 38 grādiem. Sīkajiem zvirbuļveidīgajiem putniem perēšanas ilgums ir apmēram 11 - 14 diennaktīs, bet pingvīni, albatrosi un citi lielie plēsīgie putni perē gandrīz 2 mēnešus. Mājas vista perē olas 21 dienu.
 
Attīstības beigās putnēns elpo gaisu no gaisa kameras. Mazulim knābja galā ir olas zobs, ar kuru tas pāršķeļ čaumalu. Pēc izšķilšanās olas zobs pamazām pazūd.
 
 
Atkarībā no jaundzimušo mazuļu patstāvības, putnus var iedalīt 2 grupās:
  1. Ligzdbēgļu mazuļi izšķiļas attīstīti, spēj sekot mātei un paši atrast barību. Ligzdbēgļi ir, piemēram, vistas, zosis, pīles, laukirbes.
    Video: Pīļu māte aizsargā mazuļus pret kraukli
      
  2. Ligzdguļu mazuļi izšķiļas vārgi, kaili un akli. Kamēr māte silda mazuļus, tēvs gādā barību gan mazuļiem, gan mātei. Ligzdguļi ir ērgļi, stārķi, zīlītes.
    Video: Žubītes mazuļi
 
Atsauce:
Bioloģija 8. klasei. Daiga Brante, Regīna Gribuste- Lielvārds, 2012.- 176lpp.:il. - izmantotā literatūra : 76. - 77..lpp.
Attēli no: http://www.speich.net/articles/images/ruff.jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/6/68/Ruffs_(Philomachus_pugnax)_W_IMG_6570.jpg
https://c1.staticflickr.com/9/8166/7419987060_453e18449b_b.jpg
http://www.abicko.cz/clanek/precti-si-priroda/14337/jak-sbalit-manzelku-namluvy-operenych-milovniku.html
http://2.bp.blogspot.com/-ZKQbE9xZtTU/Ua45smYxKXI/AAAAAAAADsc/MPcSmMy1Tus/s1600/DSC_4354+copie.jpg
http://www.bakingmatters.co.uk/resources/Zoo_img036.jpg