Teorija

Pie pūčveidīgo kārtas pieder nakts plēsīgie putni, kuri medī naktī. Tiem ir asi, līki nagi un knābis. Pūčveidīgie putni ir pūces, apogi, apodziņi, ūpji. Tiem ir ļoti laba dzirde un redze. Mīkstais apspalvojums nodrošina lidojumu bez skaņas. Spēj grozīt galvu vairāk kā 180 grādu leņķī. Medī grauzējus un par sevi mazākus putnus.
 
mepu.png
uup.png
Meža pūcei ir liela galva bez ausu pušķiem, un lielas, tumši brūnas vai melnas acis, kuras ieskauj sejas disks. Meža pūces acis atrodas sejas priekšējā plaknē, un abu acu redzes leņķis pārklājas apmēram 50 - 70%. Meža pūce kā visi pūčveidīgie ir tālredzīga – tā neko nespēj saskatīt sava knābja galā. Tā kā pūce neko neredz knābja galā, tā pirms apēd upuri to aptausta ar īpašajām, sarveidīgajām taustes spalviņām, kas aug knābja kaktiņos. Upuris, ja nav pārāk liels, parasti tiek norīts vesels, ar galvu pa priekšu. Visu, kas nesagremojas, pūce atrij. Meža pūces balss ierakstsLatvijā ūpis mūsdienās ir samērā rets ligzdotājs un nosacīts nometnieks, jo ziemas periodā var klejot barošanās vietu meklējumos. Valda aplams uzskats, ka ūpji dienā nekā neredz. Ūpji redz, turklāt labāk nekā cilvēks un naktī redz daudz reižu labāk nekā cilvēks dienā. Tomēr medījot ūpji pamatā izmanto dzirdi. To īstās ausis nav redzamas, tās atrodas sejas spoguļa malās, kā ļoti garas, plašas atveres, turklāt tās nav simetriskas - viena auss atrodas zemāk, otra augstāk, lai varētu noteikt precīzu trokšņa izcelšanās vietu. Ligzdo uz zemes. Video: Ūpja dziesma
apo.png
urp.png
Apodziņs ir mazākā Latvijas pūcīte - strazda lielumā. Ziemā apodziņš veido krājumus - mēdz salikt beigtas zīlītes būrītī. Nometnieks. Apodziņu var pievilināt, atdarinot tā balsi. Apodziņa balss ierakstsLatvijā urālpūce ir samērā parasta ligzdotāja un nometniece. Urālpūce ir ļoti agresīvs putns, kas padzīs ikvienu citu plēsīgo putnu no savas teritorijas. Reizēm tā uzbrūk arī cilvēkam, īpaši, ja pūcēni ir pavisam mazi, vai tikko iznākuši no ligzdas.
 
Atsauce:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Me%C5%BEa_p%C5%ABce
https://lv.wikipedia.org/wiki/%C5%AApis
http://www.jagd.it/voegelkunde/sperlingskauz/sperlix.jpg
https://lv.wikipedia.org/wiki/Ur%C4%81lp%C5%ABce#/media/File:Strix_uralensis.jpg