Putnu klasi iedala 28 kārtās, no kurām Latvijā ir pārstāvētas 18 kārtas.
 
Zvirbuļveidīgo putnu kārtā ietilpst vairāk nekā 50% no visas pasaules putnu sugām. Tie ir mazi vai vidēji lieli putni ar nelielu smailu knābi. Daudzi zvirbuļveidīgie pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem - notur līdzsvarā kukaiņu skaitu un novērš to masveida savairošanos.
 
siil.png
str.png
Sīlis ir slavens ar spēju atdarināt citu putnu dziesmas.
 
Sīlis meklē barību gan kokos, gan uz zemes, tas barojas ar dažādiem kukaiņiem, kāpuriem un tārpiem, kā arī ar sēklām, kā ozolzīlēm. Tas labprāt ēd augļus, ogas, piemēram, kazenes un pīlādžus. Sīlis citiem putniem no ligzdām izēd arī olas un jaunos putnēnus, kā arī medī grauzējus. Zīļu un riekstu laikā tas veido slēptuves, kurās noglabā savāktās sēklas.
 
Mājas strazds ir otrs (aiz lauku cīruļiem un krauķiem) no visagrākajiem gājputniem. Mājas strazdi, kas vasarā ēd ķiršus un zemenes mūsu dārzos, ir viesi no ziemeļu un ziemeļaustrumu reģioniem. Savukārt mūsu mājas strazdi šajā laikā ēd ķiršus un zemenes Lietuvas un Polijas dārzos. Vienas vairošanās sezonas laikā pāris var izperēt līdz 3 perējumiem, lietojot vienu un to pašu ligzdu, atjaunojot tajā mīksto oderējumu
zagg.png
varna.png
Žagata ir visēdāja un nometniece, kas labprāt uzturas cilvēku mītņu tuvumā. Žagatai ļoti patīk spīdīgi priekšmeti, kurus tā pie iespējas savāc un noslēpj. Žagatu slēptuvēs ir atrasti gan zelta gredzeni, gan ķēdītes. Žagatas veido pāri uz mūžu. Žagatas ligzdai tiek uzbūvēts arī jumts.
 
Pelēkā vārna ir Latvijā ļoti bieži sastopama ligzdojoša nometnieku suga, kas labprāt apmetas cilvēka tuvumā.  Lai arī putns ir liels, smagnējs un masīvs, tas spēj karāties zaros ar galvu uz leju. Šādā veidā karājoties lampā ar galvu uz leju virs zivju dīķa, kāda vārna iedrupināja ūdenī maizes gabaliņu, pēc tam slapjās drupačas izēda. Pēc brīža vārna atgriezās ar nākamo maizes gabaliņu, un atkal sadrupināja to ūdenī. Otrajā reizē tai izdevās noķert zivi, kas ieradās uzēst maizi. Šis ir viens no daudzajiem piemēriem, kas liecina par vārnu augsto intelekta līmeni.
 
5752018622_2b900c52a3_b.png
zvv.png
 
Lauku cīrulis ir viens no visagrākajiem gājputniem un no ziemošanas vietām Eiropas dienvidrietumos Latvijā atgriežas martā vai aprīlī. Lauku cīrulis barojas ar dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī ar augiem un sēklām. Lauku cīrulis visbiežāk dzied, plivinoties gaisā.
 
Mājas zvirbuļi mazuļus baro ar kukaiņiem un tārpiem, bet pārējā laikā pārtiek no sēklām, augļiem.
 
Vēsturisks notikums ir zvirbuļu apkarošana Ķīnā 1958.gada pavasarī, kad gandrīz visi ķīnieši vienlaikus izgāja no savām mājām ielās, uz laukiem un, dauzot citu pret citu dažādus priekšmetus, sacēla neciešamu troksni – baidīja zvirbuļus. Pārbiedētie putniņi uzspurdza gaisā, lidinājās. Tiem nekur neļāva nolaisties. Nespēkā zvirbuļi krita zemē un nobeidzās.  Ķīnieši svinēja uzvaru, domāja: nu ievāks necerēti lielas ražas  Bet – nekā! Nekā – tāpēc, ka nu ļoti, ļoti īsā laikā savairojās sienāži, kas apēda labību, masveidā savairojās arī augļu koku un krūmu kaitēkļi.