Teorija

Pie dzērvjveidīgo putnu kārtas pieder dzērves, griezes, lauči, ormanīši. Tiem visiem ir garas kājas ar gariem pirkstiem, piemērotiem staigāšanai mitrās vietās. Visi dzērvjveidīgie putni, izņemot griezes, dzīvo ūdenstilpņu tuvumā, purvainās vietās. Tie visi ir gājputni.
 
d.png
ll.png
Dzērve ir viena no raksturīgākajiem Latvijas purvu putniem. Tā ir parasta caurceļotāja un samērā izplatīta ligzdotāja. Riesta laikā dzērves mēdz dejot, lecot gaisā ar izplestiem spārniem. Dzērvju deja
Laucis līdzīgi kā meža pīle lielāko tiesu uzturas ūdenī. Lai arī lauča galvenā barība ir augi, tas ir visēdājs. Laucim uz garajiem pirkstiem ir platas ādas krokas, kas veido daļējas pleznas.
gr.png
uu.png
Pirmās griezes atlido maijā un tēviņi tūlīt ieņem katrs savu ligzdošanas teritoriju. Maija beigās, jūnija sākumā Latvijas pļavās naktīs skan skaļās griežu tēviņu balsis, cenšoties aizsargāt teritoriju pret citiem tēviņiem. Ja griezi noķer, tā var tēlot arī nāvi, ātri atgūstoties, ja briesmas vairs nedraud. Griezes dziesmaLatvijas teritorijā ūdensvistiņa ir parasta ligzdotāja dīķos un aizaugušos ezeros. Ūdensvistiņa ir visēdāja. Tā mēdz apstaigāt arī ūdenstilpes krastus un staigāt pa peldošiem ūdensaugiem. Ūdensvistiņu uzvedība
 
Atsauce:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Laucis
https://lv.wikipedia.org/wiki/Grieze
https://lv.wikipedia.org/wiki/%C5%AAdensvisti%C5%86a
Attēli no: http://www.bik-f.de/images/aktuelles/photos_pressemeldungen/2014/crex_crex_petr_saj_birdphoto-cz.jpg
http://images.northrup.org/picture/xl/common-moorhen/gallinula-chloropus-sandvicensis.jpg