Teorija

Taisnspārņiem ir 2 pāri spārnu. Priekšējie spārni ir stingri, ādaini, bet pakaļējie spārni - trausli.
zvv.png
 
Sienāžiem un siseņiem ir spēcīgas lēcējkājas, savukārt, zemesvēžiem - racējkājas.
 
Taisnspārņu mutes orgāni ir grauzējtipa, tie spēj sasmalcināt cietas augu daļas.
 
Taisnspārņiem raksturīga attīstība ar nepilnīgu pārvēršanos.
 
Sienāži dzīvo pļavās, krūmājos. Tiem raksturīga sisināšana - skaņa, ko rada tēviņi, berzējot priekšējo spārnu pamatnes vienu gar otru. Dzirdes orgāni tiem atrodas uz priekškāju stilbiem. Sienāzi pārtiek no augiem, paretam - no sīkiem kukaiņiem.
ds.png
Pļavas dižsienāzis
 
Siseņus no sienāžiem var atšķirt pēc īsajiem taustekļiem. Siseņu tēviņi sisina, trinot pakaļējās kājas gar priekšējo spārnu malu. To dzirdes orgāni atrodas uz vēdera. Siseņi ēd tikai augus.
 
Klejotājsiseņi mēdz masveidīgi savairoties un nodarīt lielus zaudējumus lauksaimniecības kultūrām. Tas nav raksturīgi Latvijā sastopamajiem siseņiem.
 
par.png
Parkšķis ir aizsargājama siseņu suga, kura ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
 
Zemesvēži pārtiek no augiem un sīkiem dzīvniekiem. Tie rok sazarotas alu sistēmas un nodara zaudējumus siltumnīcās un dārzos. Zemesvēža dziesma
 
Circeņi senākos laikos dzīvoja lauku mājās siltās aizkrāsnēs, mūsdienās tie sastopami tikai folklorā un laboratorijās, kur tos audzē laboratorijas dzīvnieku barošanai.
ci.png
 
Atsauce:
Bioloģija 8. klasei.Daiga Brante, Regīna Gribuste- Lielvārds, 2012.- 176lpp.:il. - izmantotā literatūra : 145.lpp.
Attēli no: http://aramel.free.fr/Decticus-verrucivorus-1.jpg
http://s4.uploads.ru/t/AeRMx.jpg
https://c2.staticflickr.com/6/5238/5804433444_2191c82985_b.jpg
http://delta-intkey.com/britin/images/bent4561.jpg