Teorija

Vairums vēžveidīgo ir ūdens dzīvnieki un tikai nedaudzi mīt uz sauszemes, piemēram, mitrenes.
miittr.png
 
Vispazīstamākie ir desmitkājvēži. Tiem ir labi attīstīti 5 pāri ejkāju. Pie tiem pieder upesvēži, dažas garneļu un krabju sugas.
 
upv.png
Platspīļu upesvēzis ir vienīgā vietējā upesvēžu suga. Tos audzē arī dīķsaimniecībās. Ļoti jutīgi pret ūdens piesārņojumu.
 
ssv.png
Šaurspīļu upesvēži ir izplatījušies no zivju dīķiem.
 
svv.png
Arī Amerikas signālvēzis ir ievazāta suga.
 
dzv.png
Dzeloņvaigu vēzis ir izkļuvis no audzētavām un strauji vairojas savvaļā.
 
Vēžiem ir liela nozīme barošanās ķēdēs. No tiem pārtiek zivju gārņi stārķi, ūdeles, ūdri un plēsīgās zivis. Vēži barojas uz gultnes ar ūdensaugiem, sīkiem dzīvniekiem un to līķiem.
 
Liela nozīme ir sīkajiem vēžveidīgajiem - ūdens ēzelīšiem, ciklopiem, dafnijām, kuri veido zooplanktona masu un ir nozīmīga zivju mazuļu barība.
 
daf.png
Dafnija
 
Atsauce:
Bioloģija 8. klasei.Daiga Brante, Regīna Gribuste- Lielvārds, 2012.- 176lpp.:il. - izmantotā literatūra : 152.lpp.
Attēli no: http://freshscience.org.au/wp-content/uploads/Daphnia-1.jpg
http://www.biodiversityireland.ie/wordpress/wp-content/uploads/httpwww.uni-kiel.dezoologielimnologieslideshowastacus.jpg.jpg
http://www.aquariaveldhuis.nl/domeinen/aquariaveldhuis/www/products_pictures/enlarged/sumpfkrebs[1].jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/d/dc/Pacifastacus_leniusculus_2.jpg
http://www.neozoen-bodensee.de/images/17.jpg
http://media.padil.gov.au/species/136524/8988-large.jpg