Teorija

Gliemji ir dzīvnieki ar mīkstu, posmos nesadalītu ķermeni. Vairumam gliemju ir čaula.
Pazīstamākās gliemju tipa klases ir:
  1. Gliemeži. To čaula ir viengabalaina, vītņveida. Mīkstais ķermenis sastāv no galvas, vidukļa, čaulas.
snail-04.png
 
Gliemeža čaula sastāv galvenokārt no kalcija karbonāta, tādēļ, lai gliemezis varētu normāli augt un attīstīties, tam visu laiku ar barību jāuzņem kaļķi. Barība vīngliemežiem ir lakstaugi un to atmirušās daļas, tādēļ gliemežu dzīvesvietā tiem jābūt pietiekamā daudzumā. Biezā čaula gliemežus labi pasargā no visiem dabīgajiem ienaidniekiem, taču, trūkstot kaļķim, čaula ir plāna, tātad vieglāk sakožama, sagraužama, saknābjama, jo gliemežus labprāt ēd gan žurkas un peles, gan putni.
 
gl.png
Jūras gliemežiem mēdz būt krāšņas, sazarotas žaunas.
 
2. Gliemenes. Tām ir divvāku čaula. Ķermenis sastāv no vidukļa un kājas, bet galva ir reducējusies.
 
Three_Mussels_Margaritifera_margaritifera_in_hand.png
 
Kādreiz upespērleņu kolonijas bija bieži atrodamas Eiropas upēs, bet mūsdienās upespērlenes ir gandrīz izmirušas ūdens piesārņojuma dēļ, kā arī dēļ cilvēku kāres atrast pērles. Tie ir galvenie iemesli kādēļ upespērlenēm draud izmiršana ne tikai Anglijā, Īrijā un Latvijā, bet arī citur pasaulē.
 
Mytilus galloprovincialis_©  Scandinavian Fishing Yearbook  WWF-Canon.jpg
 
Ziemeļu ēdamgliemenes jeb mīdijas garumā izaug līdz 10 cm. Baltijas jūrā to ir daudz, taču tām nav komerciālas nozīmes, jo tās ir nelielas. Taču mīdijas ir svarīgs pārtikas avots lielam daudzumam zivju un putnu. Mīdiju audzēšana ir diezgan vienkārša – tās barojas, no ūdens filtrējot planktonu.
 
3. Galvkāji ir kustīgi un plēsīgi jūras gliemji, kuriem ir tikai čaulas aizmetņi, bet kāja ir pārveidojusies par taustekļiem. Galvkāji ir vienīgie gliemji, kuriem ir noslēgta asinsrites sistēma.
 
10-piemiligi-1.png
 
Astoņkājiem piemīt bilaterālā simetrija. Tiem ir galva, 4 pāri taustekļu ar piesūcekņiem un 2 acis. Astoņkāju ķermeņi ir mīksti. Mutei ir knābja forma, līdzīga papagaiļa knābim. Tā ir vienīgā cietā astoņkāja ķermeņa daļa. Astoņkāja spēja saspiesties
 
HPIM1795.png
 
Sēpijām, tāpat kā lielākajai daļai galvkāju, ir spēja ražot tinti, kas uzkrājas tintes maisā. Tinte tiek izmantota, lai noslēptos no vajātājiem, izlaižot tintes maisa saturu ūdenī. Sēpija jeb tinteszivs
 
tumblr_lqaq6ehnQx1r1k1sio1_1280.png
 
Kalmāri samērā ātri peld pēc reaktīvās kustības principa. Mantijas dobumā caur atveri ieplūst ūdens, bet pēc tam caur piltuvi (pārveidotu kājas daļu) dzīvnieks to spēcīgi izšļāc ārā. Astoņkāji spēj ne tikai peldēt, bet, piepalīdzot taustekļiem, var arī rāpot pa gultni.

Daži galvkāji spēj lidot gaisā, nolidojot 50 metru attālumu. Lai lidotu, galvkājis izmanto reaktīvās kustības principu, līdzīgi kā zem ūdens enerģiski izšļācot no ķermeņa ūdeni.
 
 
Atsauce:
Bioloģija 8. klasei.Daiga Brante, Regīna Gribuste- Lielvārds, 2012.- 176lpp.:il. - izmantotā literatūra : 159.lpp
Attēli no: http://globe-views.com/dcim/dreams/snail/snail-04.jpg
http://www.latvijasdaba.lv/content/gliemji/limax-maximus-l-420x300.jpg
http://www.latvijasdaba.lv/content/gliemji/anodonta-cygnea-l-420x252.jpg
http://www.pdf.lv/uploads/images/Zivis/Mytilus%20galloprovincialis_%C2%A9%20%20Scandinavian%20Fishing%20Yearbook%20%20WWF-Canon.jpg
http://41.media.tumblr.com/tumblr_lqaq6ehnQx1r1k1sio1_1280.jpg
http://spi1uk.itvnet.lv/upload/articles/29/290994/images/10-piemiligi-1.jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/c/cd/HPIM1795.JPG
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/b/bf/Three_Mussels_Margaritifera_margaritifera_in_hand.JPG
http://40.media.tumblr.com/tumblr_ljc8jl3mJr1qhyly2o1_500.jpg