Mūsdienās sastopamas aptuveni 5000 abinieku sugu. Latvijā dzīvo 13 abinieku sugas - 6 varžu sugas, 5 krupju sugas un 2 tritonu sugas. Visi Latvijas abinieki ir saudzējami, jo zūd to dzīvesvide. Ūdensbaseini tiek piesārņoti ar sadzīves un rūpnieciskajiem atkritumiem. Abiniekiem kaitē arī pesticīdu - kaitēkļu apkarošanas līdzekļu nonākšana vidē.
Bezastaino abinieku kārta. Vardes.
Parastā varde bieži klejo tālu no ūdeņiem.
Nārsta saucienu ieraksts:
Dīķa varde ziemu pavada uz sauszemes grauzēju alās, bedrēs.
Purva varžu tēviņi nārsta laikā kļūst gaišzili.
Ezera vardes ir lielas, tās uzbrūk pat zivīm un citām vardēm.
Zaļā varde ir radusies, krustojoties dīķa un ezera vardei.
Kokuvardes Latvijā bija izzudušas, tās Kurzemes pusē ir ievestas un sekmīgi vairojas. Aizsargājama suga.
Bezastaino abinieku kārta. Krupji.
Krupju āda ir grubuļaina un klāta kārpām, tai nedraud izžūšana un tāpēc krupji var uzturēties tālu no ūdenskrātuvēm. Briesmu brīdī ādas dziedzeri izdala indīgas vai kairinošas vielas, kas atbaida ienaidniekus.
Parastais krupis iznīcina kailgliemežus un citus dārza kaitēkļus.
Smilšu krupis ir aizsargājama suga, jo cilvēku darbības rezultātā samazinās to dzīves vietas.
Zaļais krupis
Brūnais varžukrupis, atbaidot ienaidniekus, izdala ķiploku smaku.
Sarkanvēdera ugunskrupis ir aizsargājams dzīvnieks. Balss ieraksts: Sarkanvēdera ugunskrupis.
Astaino abinieku kārta. Tritoni.
Lielais tritons ir aizsargājama suga.
Mazais tritons ir bieži sastopams.