Teorija

Pēc dzīves ilguma augus iedala daudzgadīgos, divgadīgos un viengadīgos augos.
 
Cland.png
 
Daudzgadīgi augi  ir koki,krūmi un daudzi lakstaugi. Lielākajai daļai daudzgadīgo lakstaugu virszemes daļas rudenī atmirst. Pavasarī auga virszemes daļas attīstās no jauna, jo augsnē zem sniega šiem augiem saglabājas saknes un citi apakšzemes orgāni ar pumpuriem.
 
222.png
 
 
Daudzgadīgie augi spēj sasniegt ievērojamu vecumu.Vecākie Latvijas ozoli ir Glika ozoli Alūksnē - apmēram 326 gadus veci. Pasaulē ir sastopami pat 2000 gadus seni ozoli.
 
Divgadīgi augi dzīvo gandrīz divus gadus. Pirmajā 
gadā tiem parasti attīstās tikai saknes, stumbri un lapas. Otrajā gadā šiem augiem attīstās jauni dzinumi, tie zied un dod augļus ar sēklām,bet rudenī atmirst. Divgadīgi augi ir piem., kāposti, bietes, rutki, burkāni.
 
bbb.pnggarden and venus bay 003 (Medium).png
Pirmajā gadā burkāniem attīstās sakne un lapas. Mērenajā klimata joslā rudenī burkāni tiek novākti un apēsti.
Ja burkāna sakni iestāda nākamajā pavasarī, izveidojas ziedi un nogatavojas sēklas.
  
Viengadīgi augi pavasarī attīstās no sēklām, zied, veido augļus ar sēklām un pēc tam atmirst. Viengadīgi augi ir asteres, auzas, tomāti, gurķi.
 
Noskaties animāciju par augu dzīves cikliem! Augu dzīves cikli 
 
Ar viengadīgajiem augiem, piemēram, gurķiem, tu vari veikt interesantu eksperimentu - iestādi gurķu sēklas un katru dienu nofotografē dīgstus. No attēliem tu vari izveidot gurķa dzīvesstāsta video, piemēram,  Gurķu attīstība.
 
Atsauce:
Attēli no: http://www.forensicmag.com/sites/forensicmag.com/files/legacy/u730/ClandestineFig5%20052913.jpg
http://www.vieglicelot.lv/uimg/5864611618577.jpg
http://3.bp.blogspot.com/-fwX-4Y7Lzqw/UMpT5kzeOhI/AAAAAAAAGsE/D6U0YDLhq3o/s1600/garden+and+venus+bay+003+(Medium).JPG
http://www.myoldbarn.co.uk/images/photos/bunch-of-carrots_medium.jpg