Teorija

020 Germination haricot.png
Pupiņas sēklu ierušina augsnē. Augsni regulāri samitrina. Vispirms sēkla uzbriest un tad sāk dīgt.
 
Pupiņas sēklas dīgšana:
A - Sēklapvalks saplaisā un parādās sakne, kura attīstās no dīgļsaknes.
B - Sakne aug un nostiprinās augsnē.
C - Virs zemes paceļas divas dīgļlapas - tas liecina par dīgļstumbra augšanu.
D - Izveidojas virszemes stumbrs ar lapām un Saules gaismā kļūst zaļš.
 
Kad sēklas rezerves barības vielas ir iztērētas, jaunais augs pats sāk ražot sev barības vielas. Tā lapās un zaļajā stumbrā notiek fotosintēze, bet ar sakni augs uzņem ūdeni un minerālvielas.
 
Wheat-root system2.png
Kviešu grauds dīgst līdzīgi pupiņas sēklai.
Grauda šaurākajā galā, kur atrodas dīglis, attīstās nevis viena, bet vairākas saknes, veidojas bārkšsakņu sistēma (1., 2. att.).
No dīgļpumpura izveidojas asns (3.att.). No asna izspraucas pirmā īstā lapa (4. att.).
Pēc tam izaug arī otrā un trešā lapa ( 5., 6. att.).
 
Sākumā dīgsts barojas ar barības vielām, kas uzkrājušās pašā graudā. Kad ir izaugušas jaunās lapas, sākas fotosintēze un augs pats sāk ražot barības vielas.
Galvenā atšķirība starp kviešu grauda un pupiņas dīgšanu ir tā, ka graudam augsnes virspusē vispirms parādās viens asns, bet pupiņai - divas dīgļlapas.
 
Atsauce:
Bioloģija 7. klasei.Ērika Nagle, Regīna Gribuste- Lielvārds, 2011.- 176 lpp.:il. - izmantotā literatūra : 62. lpp.
Attēli no: http://greenbeandelivery.com/healthytimes/wp-content/uploads/2012/10/iStock_000014155416XSmall-412x282.jpg
http://www.2020seedlabs.ca/sites/default/files/IMAG0656.JPG
http://corn.agronomy.wisc.edu/Crops/Wheat/images/L007/wpe10.gif