Ar sēklām vairojas visi ziedaugi.
Sēkla satur visu, kas vajadzīgs, lai no tās izaugtu jauns augs. galvenā sēklas daļa ir dīglis - jaunā auga aizmetnis.
Lai dīglis varētu attīstīties, kamēr sēkla atrodas augsnē, tam ir vajadzīgas barības vielas. Tāpēc sēklā atrodas rezerves barības vielas. Sēklu no ārpuses apņem sēklapvalks.
Visām sēklām ir dīglis, rezerves barības vielas un dīgļapvalks.
Sēklas dīglim ir vairākas daļas - dīgļsakne, dīgļstumbrs, dīgļpumpurs un dīgļlapas.
- Dīgļsakne ir nākamās saknes aizmetnis. Sēklai dīgstot, tā attīstās pirmā, pārplēš sēklapvalku un nostiprinās augsnē.
- Dīgļstumbrs ir nākamā stumbra aizmetnis. Tas novietots starp dīgļpumpuru un dīgļsakni.
- No dīgļpumpura attīstās auga lapas, zari, ziedi.
- Dīgļlapu skaits dažādu augu sēklām ir atšķirīgs. Parasti ir viena vai divas dīgļlapas. Barības vielas var būt norobežotas no dīgļa vai arī atrodas dīgļlapās.
Augus, kuru sēklām ir viena dīgļlapa, sauc par viendīgļlapjiem.
Viendīgļlapji ir rudzi, kvieši, auzas, lilijas, sīpoli un citi augi.
Augus, kuru sēklām ir divas dīgļlapas, sauc par divdīgļlapjiem.
Cūku pupa ir tipisks divdīgļlapis. Ja izmērcētai pupai noloba sēklapvalku, sēklu var sadalīt divās daļās un ieraudzīt dīgli.
Apzīmējumi pupas sēklas attēlā:
- A - dīgļpumpurs;
- B - dīgļsakne;
- C - dīgļlapas;
- D - sēklapvalks.
Divdīgļlapji ir ļoti liela augu grupa, piem., arī gurķi, ķirbji, zirņi, margrietiņas ir divdīgļlapji.