Ļoti nozīmīga dzimta viendīgļlapju klasē ir graudzāļu dzimta. Tai pieder visi graudaugi, no kuriem iegūst maizi un miltu produktus.
Graudzāļu dzimtas galvenās pazīmes ir:
- Ziedi sakopoti ziedkopās – saliktā vārpā vai skarā (1)
- Auglis ir grauds (2)
- Stumbrs – apaļš, ar dobu vidu, stumbram ir mezgli un posmi (4)
- Lapas – garas, šauras, maksti aptver stumbru. (3) Lapām paralēls dzīslojums.
- Attīstīta bārkšsakņu sistēma (5)
Izplatītākie pārtikas un lopbarības graudaugi.
| Nosaukums | Ziedkopa | Graudi | Pielietojums |
| Rudzi |  |  | Rupjmaizes un spirta ražošanai. |
| Kvieši |  |  | No tiem izgatavo miltus, no kuriem savukārt cep maizes produktus: cepumus, kūkas, brokastu pārslas, makaronus un tā tālāk. No kviešiem fermentācijas procesā iegūst arī alu, degvīnu un pat biodegvielu. Kviešus var izmantot arī kā lopbarību, bet no kviešu salmiem veido ēku jumtus. |
| Mieži |  |  | No to graudiem iegūst putraimus, iesalu, miežu kafiju, spirtu, raugu. Taču lielāko miežu graudu daudzumu izmanto lopbarībā. Miežu salmi ir vērtīgāki lopbarībai salīdzinājumā ar rudzu vai kviešu salmiem. |
| Auzas |  |  | Graudus izmanto gan pārtikā, gan lopbarībā. No graudiem gatavo putraimus, pārslas, miltus, tos izmanto diētisko un bērnu, kā arī konditorejas ēdienu gatavošanai, jo auzu graudu olbaltumvielām un taukvielām ir laba sagremojamība. Auzu salmi izmantojami lopbarībai. |
| Kukurūza |  |  | Kukurūzu izmanto ne tikai kā pārtikas produktu, no tās gatavo arī kukurūzas degvīnu, kukurūzas miltus, eļļu, kukurūzas cieti, sīrupu, viskiju un rūpniecības cieti. Latvijā to audzē kā lopbarību, jo vēsā klimata dēļ graudi nepagūst nogatavoties. |
| Rīsi |  |  | Aptuveni puse no pasaules iedzīvotājiem, tajā skaitā gandrīz visi Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas iedzīvotāji, ir pilnībā atkarīgi no rīsiem. No tiem gatavo ēdienu, iegūst spirtu, cieti. |