Pie nakteņu dzimtas pieder lakstaugi, puskrūmi, krūmi vai nelieli koki ar stāvu un ložņājošu stumbru.
Zieda uzbūve: kauslapas piecas, saaugušas, vainaglapas arī piecas, saaugušas, putekšņlapas 5, auglenīcas 2.
Auglis - oga vai pogaļa.
Indīgajai melnajai driģenei pēc noziedēšanas veidojas augļi - pogaļas ar sēklām.
Kartupelim no ziediem veidojas augļi - zaļas ogas.
Nakteņu dzimtā sastopami gan pārtikas augi, gan indīgi augi.
Kartupeļi savvaļā aug Dienvidamerikā. Eiropā tie nonāca 16. gadsimtā, sākotnēji kā eksotisks krāšņumaugs. Pēc lakstu izaugšanas, zem zemes, no stumbra pamatnes izaug dzinumi jeb stoloni, kuru galos veidojas bumbuļi.
Ja kartupeļu bumbuļus atstāj gaismā, tajos veidojas indīga viela solanīns. Tāpēc nedrīkst ēst kartupeļus, kuri kļuvuši zaļi. Solanīns sastopams arī negatavos tomātos.
Saldā paprika ir uzturvielām bagāts dārzenis.
Petūnijas ir izplatīti krāšņumaugi.
Indīgais velnābols sastopams nezālainās vietās.
Krāšņumaugs eņģeļtaure ir selekcijas ceļā izveidots no indīgā velnābola.
Nakteņu dzimtas augus apdraud Kolorado vabole jeb kartupeļu lapgrauzis. Gan pieaugusī vabole, gan kāpuri pārtiek no kartupeļiem un citiem nakteņu dzimtas augiem.