Teorija

Latvijā aug 8 staipekņu sugas un tās visas ir aizsargājamas. Staipekņi attīstās ļoti lēni un, lai izaugtu jauns augs, var paiet pat līdz 20 gadiem.
 
Staipekņiem ir ložņājošs stumbrs, uz kura ir zvīņveida vai adatveida lapas. Stumbrs var sasniegt 5 m garumu.
 
Tas cieši piekļaujas zemei un ar īsām saknēm tajā nostiprinās.
 
Staipekņi vairojas ar sporām. Sporas attīstās vārpiņās zaru galos.
 
gada.pngGada staipeknim zaru galos ir viena vārpiņa.Visbiežāk sastopamā staipekņu suga Latvijā.
valishu.pngVālīšu staipeknim zaru galos ir 2 - 3 vārpiņas. Auga populāciju negatīvi ietekmē tā ievākšana dekoratīvos nolūkos, pēc izraustīšanas tas atjaunojas ļoti lēni.
apdzira.pngApdzirām sporas veidojas lapu virspusē. Augs ir indīgs, tautas medicīnā ticis izmantots alkoholisma ārstēšanai.
plakanst.pngParastajam plakanstaipeknim lapas ir zvīņveida, ļoti mazas un cieši piekļautas zariem.
 
Dzīvnieki staipekņus neēd. Medicīnā staipekņu sporas tiek izmantotas ādas izsutumu ārstēšanai.
 
Atsauce:
http://www.discoverlife.org/IM/I_MWS/0333/320/Lycopodium_clavatum,I_MWS33318.jpg
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/3/35/Huperzia_selago.jpg
http://newfs.s3.amazonaws.com/taxon-images-1000s1000/Lycopodiaceae/diphasiastrum-complanatum-ha-ahaines-b.jpg