Sūnas aug mitrā vidē - mežos, purvos, uz koku mizas, akmeņiem. Tās zaļo visu gadu.
Sūnu vasa (virszemes daļa) var būt veidota divējādi:
 Ja sūna sastāv no stumbra un lapām, to sauc par lapu sūnu. |  Ja sūnai nav lapu, bet ir laponis, to sauc par aknu sūnu. |
 Sūnām nav vadaudu, tāpēc tās nespēj ūdeni un barības vielas pārvadīt lielā attālumā un to augums ir mazs. Sakņu funkcijas veic rizoīdi - izaugumi, ar kuriem uzņem ūdeni un barības vielas. |  Sfagnu sūnām laika gaitā atmirstot un sablīvējoties, ir izveidojusies kūdra, tāpēc sfagnus sauc par kūdras sūnām. Kūdra ir Latvijas dabas bagātība, kura atjaunojas ļoti lēni (1 m kūdras slāņa izveidojas 1000 gadu laikā). Kūdru izmanto kā kurināmo, kā mēslojumu augsnes uzlabošanai. |
Visur, kur aug sūnas, augsne ir skāba. Sūnas aug slikti, ja ir liels gaisa piesārņojums.
Mežā sūnas neļauj strauji aizplūst nokrišņu un sniega kušanas ūdenim, tā pasargājot augsni no izžūšanas.
Sūnās rod patvērumu dzīvnieki - gliemeži, zirnekļi, kukaiņi.
Savukārt, zālājos sūnas ir kā nezāles. Ja sūnas aug uz augļu kokiem, tās uztur mitrumu, kas bojā koka mizu un sūnās dzīvo augļu koku kaitēkļi.